Somijas zinātnieki no Alto universitātes Somijā jauna pētījuma rezultātā paziņoja, ka oficiālie dati par pasaules iedzīvotājiem neņem vērā vairāk nekā 50% lauku iedzīvotāju.
Saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem uz Zemes dzīvo 8,2 miljardi cilvēku, un līdz 21. gadsimta beigām iedzīvotāju skaits var pieaugt līdz 10,3 miljardiem. Pētnieki norāda, ka tie ir ļoti aptuveni novērtējumi, jo nav iespējams saskaitīt pilnīgi visus cilvēkus uz planētas. Dažās valstīs tiek izmantotas sarežģītas un diezgan precīzas populācijas skaitīšanas sistēmas, taču citās valstīs tas notiek pretēji un iedzīvotāju skaitīšana varēja notikt pēdējo reizi pirms desmitiem gadu.
Somijas zinātnieki uzsver, ka apmēram 850 miljoniem cilvēku uz Zemes vispār nav dokumentu, kas apliecinātu viņu identitāti. Pētījuma sākotnējais mērķis bija noskaidrot, cik daudz cilvēku uz Zemes bija spiesti pamest dzīves vietas dambju būvniecības dēļ.
Zinātnieki rūpīgi analizēja 307 projektus dambju būvniecībai visā pasaulē 35 valstīs, tostarp Ķīnā, Brazīlijā, Austrālijā un Polijā. Visi šie projekti tika īstenoti no 1980. līdz 2010. gadam un noveda pie tā, ka tūkstošiem vietējo iedzīvotāju bija jāpārceļas.
Tomēr, mēģinot precīzi noteikt, cik daudz cilvēku bija spiesti pārvietoties saistībā ar dambju būvniecību, zinātnieki atklāja nopietnu neatbilstību oficiālajos datos. Izmantojot ziņojumus par pārvietotām personām, pētnieki novērtēja iedzīvotāju skaitu lauku apvidos pirms tam, kad tur tika uzbūvēti dambji. Salīdzinot skaitļus ar pieciem galvenajiem datu kopumiem par pasaules iedzīvotājiem, kas sadala atsevišķus reģionus tīklojumā un novērtē iedzīvotāju skaitu katrā kvadrātā, zinātnieki konstatēja, ka šo datu vidējais lauku iedzīvotāju skaits ir par 53% zemāks.
Tajā pašā laikā dažos gadījumos, kā apgalvo zinātnieki, novirze šajos novērtējumos veidoja 84%. Proti, pat visprecīzākie datu masīvi aptvēra tikai apmēram pusi no lauku iedzīvotājiem.
Pētījumā norādīts, ka dati par iedzīvotāju skaitu bieži tiek pielāgoti galvenokārt pilsētām, kur iedzīvotāju blīvums ir ievērojami lielāks un informāciju par viņu skaitu ir vieglāk iegūt. Lauku apvidu kartēšana ir sarežģītāka, un pieejamie dati bieži ir neprecīzi.
Atsevišķos lauku reģionos iedzīvotāju skaitīšana var neaptvert visas mājsaimniecības. Turklāt kopienas, kas cietušas bruņotu konfliktu dēļ vai atrodas nabadzības līmenī, var netikt uzskaitītas vispār.
Lielākā daļa iedzīvotāju datu bāžu izmanto satelīta informāciju, lai precizētu novērtējumus. Tas ļauj relatīvi viegli kartēt pilsētas teritorijas ar lielu cilvēku skaitu un spožu nakts apgaismojumu. Attālinātas lauku vietas bieži vien var būt grūti identificējamas reljefa, lielo koku un citu faktoru dēļ.
Valstis un organizācijas izmanto datus par iedzīvotāju skaitu infrastruktūras plānošanas projektos, resursu sadalē un reaģēšanā uz katastrofām. Nepareizu vai nepilnīgu datu izmantošana var radīt bīstamas sekas. Piemēram, riska kartes izveides, kas nepareizi atspoguļo lauku iedzīvotāju skaitu, var rezultēties neatbilstošā un nepietiekamā atbildē uz situācijām. Tā paša iemesla dēļ lauku apvidiem var nebūt pieejami atbilstoši medicīniskie pakalpojumi.
Zinātnieki atzīmē, ka pašlaik gandrīz puse Zemes iedzīvotāju joprojām dzīvo lauku apvidos. Precīzu datu par lauku iedzīvotāju skaitu esamība ir būtiska ANO globālajā programmā ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai.
Somijas zinātnieki necenšas apšaubīt ANO atzītos oficiālos Zemes iedzīvotāju skaita novērtējumus. Viņi tikai pievērš uzmanību ierobežotajām metodēm, kas tiek pielietotas mūsu planētas populācijas globālajā uzskaitē. Lielākā daļa datu attiecas uz Ķīnu un citiem Āzijas reģioniem, kur tradicionāli iedzīvotāju skaita novērtējumi tika zemināti. Tas var mazāk attiekties uz sociāli attīstītākām valstīm kā Somiju vai Austrāliju.
Pēc pētnieku domām, ja tiešām tiek ignorēts liels skaits cilvēku, attiecīgo valstu varas iestādes to nevar neievērot. Atšķirības var būt redzamas datos par enerģijas patēriņu, pārtikas ražošanu un pat mobilo telefonu lietošanu.
«Valstis, kuras mēs apskatījām, ir ļoti dažādas, un lauku apvidiem, kurus mēs pētījām, ir lielas atšķirības. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka tas sniedz reprezentatīvu izlasi visai pasaulei», — apgalvo pētnieks no Somijas Alto universitātes Josija Langa-Ritenteza.
Somijas pētnieki plāno paplašināt savu analīzi, lai iekļautu jaunākus datus, jo pašreizējais pētījums aptver tikai periodu līdz 2010. gadam.
Pētījums publicēts žurnālā Nature
Avots: ZME Science
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra