Zinātnieki saka, ka Zemes dziļumos ir daudz ūdeņraža. Pat neliela daļa no šiem krājumiem, kas nosacīti pieejama, spētu apmierināt cilvēces vajadzības pēc degvielas 200 gadus.
Jaunā izpēte, publicēta žurnālā Science Advances, apgalvo, ka mūsu planēta glabā aptuveni 6,2 triljonus tonnu ūdeņraža klintīs un pazemes rezervuāros. Tas ir aptuveni 26 reizes vairāk nekā atlicis naftas zemē (1,6 triljoni barelu, katrs sver aptuveni 0,15 tonnas). Vienīgā problēma ir tā, ka šie krājumi vēl nav izpētīti.
Pētnieki uzskata, ka lielākā daļa ūdeņraža atrodas pārāk dziļi vai pārāk tālu no okeānu krastiem, lai būtu viegli pieejami. Daži dabiskie ūdeņraža krājumi, iespējams, ir pārāk mazi, lai to ieguve būtu ekonomiski pamatota. Tomēr pētījuma rezultāti liecina, ka ūdeņraža pietiktu pat ar šādiem ierobežojumiem.
Ūdeņradis var būt elektroenerģijas avots, transporta degviela, izmantots rūpnieciskos procesos. Tikai 2% no pētījumā atklātajiem ūdeņraža krājumiem (124 miljardi tonnu) «nodrošinātu visu nepieciešamo ūdeņradi, lai panāktu tīro nulles emisiju [oglekļa] vairākus simtus gadus», saka Džefrijs Eliss, ASV Ģeoloģiskā dienesta (USGS) naftas ģeoķīmiķis un galvenais pētījuma autors. Šāda apjoma ūdeņraža enerģija būtībā dubultē visus zināmos dabasgāzes krājumus uz Zemes.
Lai novērtētu ūdeņraža daudzumu, pētnieki izmantoja modeli, kas ņem vērā gāzes rašanās ātrumu zemē, daudzumu, kas, visticamāk, tiks notverts rezervuāros, un daudzumu, kas izdalās atmosfērā ar noplūdi no klintīm un citiem dabas procesiem.
Ūdeņradis veidojas ķīmisko reakciju rezultātā klintīs, vienkāršākā no tām ir reakcija, kas sadala ūdeni ūdeņradī un skābeklī. Patiesībā pastāv desmitiem citu dabisku procesu, kas spēj radīt ūdeņradi, bet lielākā daļa no tiem rada to ļoti mazos daudzumos. Līdz nesenam laikam zinātnieki neapzinājās, ka ūdeņradis uzkrājas Zemes virsmas apakšā.
«Mana karjeras gaitā paradigma bija tāda, ka ūdeņradis pastāv, tas rodas, bet tā ir ļoti maza molekula, tāpēc to ir viegli izplūst caur mazām porām, plaisām un akmeņiem», - paskaidro Eliss.
Taču, kad zinātnieki atklāja ūdeņraža atradni Rietumāfrikā un vēl vienu atradni Albānijas hroma raktuvēs, šī paradigma mainījās. Tagad ir skaidrs, ka ūdeņradis patiešām uzkrājas Zemes rezervuāros — pētījums norāda, ka dažas no šīm uzkrāšanām var būt nozīmīgas. Rezultāts pārsteidza pētniekus, kuri sākotnēji prognozēja mazāku apjomu. Tomēr rezultāts ietver lielu nenoteiktību. Modeli liecina par nepieciešamību no 1 miljardam līdz 10 triljoniem tonnu ūdeņraža. Iepriekš minētie 6,2 triljoni tonnu ir visticamākie daudzumi.
Avots: Space.com
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra