NASA astronautiem Suni Viljamsai un Bučam Vilmoram, kuri pirmajā Boeing Starliner testa lidojumā orbītā pavadīja 286 dienas, nevis 8, netika izmaksāta kompensācija.
«Kosmosā esot, NASA astronauti saņem oficiālos komandējuma rīkojumus kā federālie darbinieki. Tas nozīmē, ka viņiem netika maksāts par virsstundām, atvaļinājumiem vai bīstamības kompensācijām par ilgstošu uzturēšanos», — apstiprināja NASA kosmisko operāciju misiju pārvaldes pārstāvis Džimijs Rasels.
Vienīgie papildu maksājumi bija 5 dolāri dienā neparedzēto izdevumu segšanai. ASV Vispārējā dienesta pārvalde (GSA) uzskaita tādus izdevumus kā maksa un dzeramnauda, ko darbinieki maksā par bagāžas apkalpošanu, kā arī apkalpojošajam personālam viesnīcās un pasažieru kuģos.
Tādējādi Boeing Starliner ekipažai papildus standarta ikgadējai algai 152 258 dolāru apmērā tiks izmaksāts papildu 1 430 dolāru par 286 dienām, kas piespiedu kārtā pavadītas uz Starptautiskās kosmosa stacijas. Miljoniem cilvēku visā pasaulē sapņo kļūt par astronautiem un lidot kosmosā, taču tikai nedaudziem tas izdodas.
«Nav nekādas maksas par risku, nav virsstundu, nav darba laika uzskaites. Nav finansiāla stimula palikt kosmosā ilgāk», — skaidro divu kosmisko misiju dalībnieks, astronauts Maiks Massimino.
Tomēr Bučs Vilmore norādīja, ka tieši uzturēšanās kosmosā dara viņu laimīgu.
«Man patīk būt kosmosā. Tas vienkārši ir jautri, saproti? Mēs nejūtamies pamesti, nejūtamies iestrēguši, nejūtamies uz sabrukuma robežas», — piebilda Vilmore.
Kā norādīja NASA kosmisko operāciju misijas vadītājs un bijušais astronauts Kens Bauersokss, katru astronautu māca nedomāt par to, kad viņš atgriezīsies uz Zemes. Viņiem ir jākoncentrējas uz misijas veikšanu un iespējamās uzturēšanās ilgāku laiku kosmosā.
Piespiedu gaidīšanas laikā uz Starptautiskās kosmosa stacijas Suni Viljamsa un Bučs Vilmore nodarbojās ar svarīgu pētījumu veikšanu, aprīkojuma pārbaudi un piedalījās ISS apkalpošanā. Jo īpaši Vilmore piedalījās jaunā slūžvārsta iestatīšanā, bet Viljamsa uzstādīja absolūto rekordu starp sievietēm-astronautēm pēc pavadītā laika atklātajā kosmosā, būdama ārpus ISS 62 stundas un 6 minūtes. Viņa arī kļuva par pirmo sievieti-astronautu, kuru nofotografēja no Zemes, atrodoties atklātajā kosmosā.
Avots: ZMEScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra