MegaBits.lv - ir tiešsaites žurnāls, kur tu vari atrast jaunumus un ziņas par mūsdienīgam tehnoloģijam


Atpakaļ
Zinātne un Kosmoss

Kāpēc cilvēki neatceras agrīno bērnību? Zinātnieku atbilde ir radikāli mainījusi vispārpieņemtos uzskatus.

aizvakar 16:37Komentāri (0)Apskati (3)3 min. lasīt
Kāpēc cilvēki neatceras agrīno bērnību? Zinātnieku atbilde ir radikāli mainījusi vispārpieņemtos uzskatus.
0 0 3 0

Zinātnieki jaunā pētījumā, izmantojot MRT, ir pierādījuši, ka zīdaiņu smadzenes līdz viena gada vecumam spēj kodēt atmiņas.

Jaunais pētījums liek apšaubīt ierosmi, ka zīdaiņi nespēj veidot atmiņas. Pēc zinātnieku domām, nespēja atcerēties sevi agrīnā bērnībā, vistiešāk, saistās ar atmiņu atgūšanas kļūdām, nevis ar to, ka tās nevarētu tikt izveidotas.

Lielākā daļa cilvēku parasti gandrīz neko nespēj atcerēties no pirmajiem trim dzīves gadiem. Šī parādība tiek saukta par bērnības amnēziju. Viens no pieņēmumiem ir saistīts ar to, ka mūsu smadzeņu hipokamps, kas atbild par īstermiņa atmiņu, agrā bērnībā ir nepilnīgi attīstīts. Taču neseni pētījumi, kas veikti uz grauzējiem, šo apgalvojumu atspēko, demonstrējot, ka atmiņu pazīmes veidojas bērna hipokampā, bet vēlāk kļūst nepieejamas.

Zīdaiņi pirmajos dzīves gados demonstrē atmiņas izmantošanu caur tādiem mehānismiem kā imitācija, pazīstamu stimulu atpazīšana un nosacījuma reakcijas. Joprojām nav skaidrs, vai tas ir atkarīgs no hipokampa vai no citiem smadzeņu reģioniem.

Zinātnieks Tristans Jeits un viņa kolēģi nolēma šo jautājumu pētīt, izmantojot MRT, lai skanētu zīdaiņu smadzenes vecumā no 4 mēnešiem līdz diviem gadiem. Zīdaiņi tika mudināti veikt uzdevumus, lai pārbaudītu atmiņu. Uzdevumi tika veidoti, izmantojot to pašu metodi, ko parasti izmanto pētījumos ar pieaugušajiem.

Mazie bērni tika rādīti attēli ar sejām, ainām un objektiem, un pēc tam tika pārbaudīta viņu spēja tos atcerēties, vadoties pēc viņu skatiena. Testi tika veikti neirovizualizācijas laikā.

Izrādījās, ka hipokamps vecumā līdz vienam gadam spēj kodēt individuālas atmiņas. Pēc pētnieku domām, mehānismu esamība atmiņu kodēšanai, neskatoties uz šīs atmiņas īslaicīgo raksturu, apliecina, ka bērnības amnēzija pirmām kārtām saistās ar atgūšanas neveiksmēm, nevis ar nespēju radīt atmiņas.

Šie secinājumi atbilst iepriekšējiem pētījumiem par grauzējiem, kas norāda, ka agrīnās dzīves atmiņas var saglabāties pieaugušā vecumā, bet paliek nepieejamas bez konkrētiem signāliem vai tiešas hipokampa stimulācijas saistībā ar šīm atmiņām.

Pētījums publicēts žurnālā Science

Avots: SciTechDaily

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti