Mikroskopiskas daļiņas, kas veidojas bremžu kluču nolietošanās procesā, var būt toksiskākas nekā tās, kuras atrodamas dīzeļdegvielas automobiļu izplūdes gāzēs. To apliecina pētījuma rezultāti, ko veicis doktors Džeimss Parkins no Sauthemptonas Universitātes. Pētījums atklāj arī, ka pat pilnībā pārejot uz elektromobiļiem, nebūs iespējams pilnībā atbrīvoties no transporta piesārņojuma.
Bremžu putekļu daļiņu ietekme uz veselību
Pētnieki noskaidroja, ka paaugstināta vara koncentrācija dažos izplatītos bremžu kluču veidos ir saistīta ar palielinātu kaitīgo iedarbību uz cilvēka plaušu jutīgajām šūnām. Tas notiek, ieelpojot smalkās daļiņas, kas izdalās bremzēšanas laikā.
Agrāk gaisa piesārņojuma ietekmi, ko izraisa automobiļu, furgonu un kravas automašīnu emisijas, saistīja ar paaugstinātu kardiovaskulāro un plaušu slimību risku. Līdz šim zinātnieki galvenokārt koncentrējās uz izplūdes gāzēm, tomēr piesārņojuma daļiņas arī nonāk gaisā riepu, ceļu seguma un bremžu kluču nolietošanās rezultātā.
Šīs emisijas ir gandrīz neregulētas saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, tomēr pētījums parāda, ka tieši neizplūdes piesārņojuma avoti šobrīd ir galvenie cieto daļiņu emisiju avoti transportā Apvienotajā Karalistē un dažos Eiropas reģionos. Galvenais piesārņotājs starp tiem ir bremžu putekļi.
“Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka galvenais automobiļu piesārņojums rodas no izplūdes gāzēm, tāpēc elektromobiļi tiek uztverti kā transportlīdzekļi ar nulles izmešiem. Tomēr elektromobiļi arī rada smalkas daļiņas, berzes un ceļu seguma, riepu un bremžu nolietošanās dēļ,” teica pētījuma vadošais autors doktors Džeimss Parkins.
Zinātnieki vēlējās saprast, kā dažādi bremžu kluču ķīmiskie sastāvi ietekmē izdalīto daļiņu toksicitāti un kādas sekas tas var radīt cilvēku veselībai.
Pētījumā tika izvēlēti četru veidu bremžu kluči ar atšķirīgu sastāvu:
- zemu metāla (low metallic),
- pusmetāla (semi-metallic),
- ne azbesta organiskie (non-asbestos organic, NAO),
- hibrīda-keramiskie (hybrid-ceramic).
Rezultāti parādīja, ka visvairāk toksiski bija tieši ne azbesta organiskie (NAO) kluči – tie izraisīja vislielāko plaušu šūnu iekaisumu un rādīja augstāku toksicitāti nekā dīzeļdegvielas izplūdes daļiņas. Otrā vieta toksicitātes ziņā bija keramikas bremžu klučiem.
Diskusija un iespējamās sekas vides politikai
Doktors Ians Madvejs, vecākais pasniedzējs Londonas Imperatora koledžas Sabiedrības veselības skolā, norādīja, ka, lai gan pētījums ir uzticams, secināt, ka bremžu putekļi ir sliktāki par dīzeļa izplūdes gāzēm, vēl ir pāragri:
“Pārāk daudz mainīgo paliek neievērotu: bremžu disku veidi (kas ir ļoti neviendabīga kategorija), dīzeļa izplūdes daļiņu sastāvs, izvēlētie mērījumu parametri utt. Turklāt ir jāņem vērā ne tikai bremžu putekļi, bet arī piesārņojums no riepu nolietošanās un ceļu putekļu atkārtotas pacelšanās. Tas rada nopietnas politiskas sekas, jo parāda, ka politikas, kas koncentrējas tikai uz izplūdes emisijām, nevarēs pilnībā novērst transporta piesārņojuma riskus.”
Projekta vadītājs, profesors Metjū Loksams, piekrita, ka šādi komentāri ir pamatoti, tomēr paskaidroja, ka bremžu putekļu daļiņas tika pārbaudītas uz speciāla stenda saskaņā ar standarta bremzēšanas ciklu. Viņš norādīja, ka, tā kā šī metodika tiek izmantota bremžu testēšanai, var gaidīt, ka iegūtās daļiņas ir pietiekami tuvas tām, kas rodas automašīnu reālās ekspluatācijas apstākļos.
Pēc viņa domām, lai gan daļiņu sastāva atšķirības var rasties dažādu bremzēšanas režīmu vai dzinēja parametru dēļ, kopējās atšķirības starp pašiem piesārņojuma avotiem ir ievērojami lielākas.
Šis pētījums parāda, ka pat ja automašīnas pilnībā pāries uz elektrisko piedziņu, tās turpinās piesārņot gaisu riepu, ceļa seguma un bremžu kluču nolietošanās dēļ.
Tā kā bremžu putekļu daļiņas nav tik stingri regulētas kā izplūdes gāzes, pastāv risks, ka tās kļūs par galveno cieto daļiņu avotu gaisā. Tas rada jaunu izaicinājumu vides politikai, kas prasa papildu izpēti un regulējuma pasākumu ieviešanu.
Avots: theguardian
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra