Starp izmantotajiem materiāliem ir niedres un kazu vilna.
Pētnieki no Ņujorkas Universitātes Abu Dabī un Zaida Universitātes (Zayed University) atjaunoja senos laivu, kas pazīstama kā Magana laiva. Šis nosaukums radies no Maganas civilizācijas, kas agrāk aptvēra mūsdienu Omānas un Apvienoto Arābu Emirātu teritorijas. Šādas laivas tika izmantotas tirdzniecībai ar Mezopotāmiju un Dienvidāziju.
Komanda uzbūvēja 18 metrus garu kuģi, pielietojot metodes, kas aprakstītas uz māla plāksnes no 2100. gada pirms mūsu ēras. Ārējo korpusu izgatavoja no 15 tonnām vietējā niedru, saistīta kopās ar auklām no datelpalmas šķiedrām. Niedres tika piestiprinātas pie koka rāmja, kas sastāvēja no četriem dažādiem koka veidiem, un pārklātas bitumu, lai nodrošinātu ūdensnecaurlaidību. Turklāt tika izmantotas dzīvnieku ādas, kazu vilna burām un zivs tauki kā papildu ūdensatgrūdošs līdzeklis.
Celtniecība tika veikta manuāli, izmantojot tradicionālus instrumentus, piemēram, kaltus, cirtņus un koka āmurus. Kuģa celtspēja – līdz 36 tonnām.
Roberts Partezius (Robert Parthesius), mantojuma pētniecības un muzeoloģijas programmas vadītājs Ņujorkas Universitātē Abu Dabī, skaidroja:
«Mēs balstījāmies uz dažādiem avotiem, projektējot un būvējot laivu, tostarp seno kuģu bituma atlikumiem, tekstu avotiem, laivu modeļiem un jūras ikonogrāfiju».
Testēšanas laikā Persijas līcī laiva tika vadīta arābu jūrnieku. Kuģis veica 50 jūras jūdzes (92,6 km), sasniedzot ātrumu 5,6 mezgli (10,4 km/h). Lai paceltu buru, bija nepieciešama vairāk nekā 20 cilvēku komanda, jo bronzas laikmetā nebija mūsdienīgu takelāžu sistēmu.
«Lai gan mēs netestējām kuģi stiprā vējā, tas spēja sasniegt ātrumu vairāk nekā piecus mezglus, kad vēja stiprums bija mazāks par 15 mezgliem, kas pārsniedza mūsu sākotnējās prognozes», - atzīmēja Partezius. «Kopumā laivas vadība bija vieglāka, nekā mēs gaidījām».
Avots: Iflscience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra