Zinātnieki no Hārvardas Universitātes atklāja, ka zibens, kas trāpīja no mākoņiem uz zemes, varēja spēlēt nozīmīgu lomu dzīvības nepieciešamo ķīmisko savienojumu veidošanā agrīnā Zemē.
Hārvardas ķīmiķu grupa veica eksperimentu, kas atdarināja apstākļus uz mūsu planētas pirms miljardiem gadu. Zinātnieki radīja laboratorijas biosfēru, kas atdarināja pirmatnējo gaisu, ūdeni un sauszemi. Šajā mākslīgajā vidē pētnieki modelēja zibens triecienus un analizēja ķīmisko reakciju produktus.
Rezultāti parādīja, ka modelēto izlāžu ietekmē ogleklis pārvēršas oglekļa monoksīdā un skudrskābē, bet slāpeklis nitritā, nitrātā un amonijā. Šie savienojumi varēja kļūt par pamatu sarežģītāku organisko molekulu veidošanai, kas nepieciešamas dzīvības rašanai.
Zinātnieki arī veica papildu eksperimentus, pievienojot savai virtuālajai videi minerālvielas, kas līdzīgas agrīnās Zemes iežos sastopamajiem. Pēc zibens triecienu atkārtotas modelēšanas viņi atklāja sulfīdu minerālu veidošanos, kas līdzinās tiem, kas atrodami tuvumā vulkāniskiem izvirdumiem. Turklāt pētnieki konstatēja paaugstinātu amonjaka veidošanos, kas tiek uzskatīts par kritiski svarīgu dzīvības veidošanai.
Pēc Hārvardas ķīmiķu domām, viņu atradumi liecina, ka zibens triecieni no mākoņiem uz zemes bija vairāk iespējams avots dzīvības "būves bloku" veidošanai nekā komētas, asteroīdi vai starpmākoņu zibens.
Dzīvības rašanās teorijas
Dzīvība uz Zemes radās aptuveni pirms 3,7 miljardiem gadu, taču molekulārie mehānismi tās rašanās joprojām lielā mērā nav zināmi. Zinātnieki ir piedāvājuši daudzas teorijas dzīvības rašanās skaidrošanai, starp kurām īpaši izceļas divas: primārā buljona teorija un RNS pasaules hipotēze.
Abas šīs teorijas izmanto lineāru pieeju, cenšoties noteikt vienu molekulu vai molekulu klasi, kas veicināja dzīvības attīstību uz Zemes. Tomēr galvenā problēma šāda lineāra domāšanā ir nenoteiktība par to, kura tieši molekula vai molekulu klase radās pirmā.
Sarežģītas ķīmiskās tīklus, kas atbalsta dzīvību, diez vai varēja rasties no dažām ārkārtīgi sarežģītām molekulām.
Pētījumi, kas publicēti žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences.
Avots: Interestingengineering
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra