Pētījums par valodu, kas izmantojama kitiem, izmantojot mašīnmācību, atklāja sarežģītu fonētisko sistēmu, kas liecina, ka kiti var sarunāties viens ar otru tāpat kā cilvēki.
Pētījuma raksts no Mašūsetas Tehnoloģijas institūta speciālistiem ar nosaukumu "Kashalotu balsu kontekstualā un kombinatīvā struktūra" tika publicēts šonedēļ žurnālā Nature un prezentēja pētījuma rezultātus par skaņām, ko izdod kashalotu klanu kiti Karību jūrā, izmantojot vienkāršus mašīnmācības algoritmus.
Analīze atklāja sarežģītu skaņu sistēmu un kodeksus, kas bija daudz sarežģītāki nekā iepriekš domāts. Sarunu jēga joprojām nav zināma, taču pašas tās ir diezgan detalizētas un, visticamāk, balstītas uz atsevišķu fonētisko alfabētu.
«Tāpat kā Starptautiskais fonētiskais alfabēts cilvēku valodām, šis "Kashalotu fonētiskais alfabēts" parāda, kā nelielas variācijas rada dažādu fonēmu komplektu (cilvēkiem) vai kodu (kashalotiem)», — teikts rakstā.
Kamēr cilvēku skaņas tiek klasificētas atkarībā no tā, kur tās veidojas mutē un vai balss stīpas svārstās, kiti izmanto ritma un tempa kombināciju. Citas mainīgās ietver rubato (intervālu starp klikšķiem maiņa) un ornamē (papildu klikšķa pievienošana kodam).
Ir jāņem vērā, ka cilvēka skaņas nav pilnībā analogas kitiem skaņām. Mašūsetas Tehnoloģijas institūta pētnieks Jēkabs Andrejs izskaidroja The Register izdevumam, ka "fizioloģiskie procesi, kas ir pamatā, ir diezgan atšķirīgi — koda garums ir daudz garāks nekā tipiskai cilvēka fonēmai".
«Koda daudzums atbilst fonēmu daudzumam dažos valodās, bet patiesībā mums nav zināms, vai kods ir fonēma, vārds, teikums vai kas cits. Šajās vokalizācijās (kiti dzied kopā) ir daudz tā, kas būtiski atšķiras no visa cilvēku valodas. Vēl būs jāraksturo, kādu informāciju nēsā šīs vokalizācijas, kas ir nākamais lielais virziens, kurp mēs virzāmies», — norādīja Andrejs.
Kopumā visi turpmākie dzīvnieku un cilvēku valodu pētījumi var tikt pastiprināti ar mākslīgo intelektu. Neskatoties uz to, ka mūsu komunikācijas sistēma ir labāk izpētīta, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu — piemēram, vai sākotnēji pastāvēja viena cilvēku valoda vai vai mūsu smadzenes ir universālu gramatiku (bioloģisku valodas pamatu, ko teorizēja lingvists Noams Čomski).
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra