Astronomi atklājuši četras mazas eksoplanētas, kas riņķo ap mūsu kaimiņos esošo Barnarda zvaigzni, kura atrodas aptuveni 6 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Pēc zinātnieku pētījumiem tika noskaidrots, ka katras no šīm planētām izmērs nepārsniedz 20-30% no Zemes izmēra. Akmens eksoplanētas ir pietiekami tuvu, ka nākotnē cilvēki, izmantojot modernākas tehnoloģijas, varētu tās sasniegt. Tomēr nav jācer uz to, ka uz šīm eksoplanētām tiks atrastas kādas dzīvības pazīmes.
Ilgu laiku astronomi mēģināja identificēt noslēpumaino planētu, kas riņķo ap Barnarda zvaigzni. Zinātnieki pieļāva, ka ap sarkano punduri, kas ir 6 reizes mazāk masīvs par Sauli, varētu riņķot gāzes gigants, kas līdzinās Jupiteram. Šādi pieņēmumi tika izteikti, jo pati Barnarda zvaigzne ik pa laikam pietuvojās vai attālinājās no Zemes, kas norādīja uz gravitācijas pievilcību no kāda noslēpumaina objekta.
Jaunā pētījuma ietvaros astronomi noskaidroja, ka šo pievilcību izraisa nevis viens gāzes gigants, bet četru mazu akmens eksoplanētu kopēja gravitācijas spēks, un katra no tām ir aptuveni 4 reizes masīvāka par Merkūru. Jaunās planētas vēl nav ieguvušas nosaukumus. Tās ir tik tuvu savai mātes zvaigznei, ka pilnībā to apgriežas dažu dienu laikā. Astronomi pieļauj, ka, iespējams, tās ir tik karstas, ka nav piemērotas dzīvībai.
Turklāt astronomi uzskata, ka šo planētu atklāšana, iespējams, izslēdz iespējamību, ka ap Barnarda zvaigzni riņķo vēl kādas citas potenciāli apdzīvojamas zonas eksoplanētas. Lai gan pašlaik cilvēcei nav tehnoloģiju, lai dotos uz šo zvaigžņu sistēmu, nākotnē pētnieki varētu tur nokļūt, izmantojot modernākus kodolsintēzes raķešu dzinējus vai saules buras tehnoloģiju.
Lielāko daļu eksoplanētu astronomi atklāj, kad tās paiet priekšā savai mātes zvaigznei un aizsedz daļu no tās izstarotās gaismas, kas dodas uz Zemi. Tomēr Barnarda zvaigznes gadījumā zinātnieki uzskata, ka viņi ir novērojuši to no augšas. Tāpēc zinātnieki nosaukuši šo sarkano punduri par "lielo baltu vaļu".
Lai rūpīgi novērotu Barnarda zvaigzni, zinātnieki izmantoja augstas precizitātes radiālo ātrumu spektrogrāfu MAROON-X, kas ir piestiprināts pie Gemini North teleskopa Havaju observatorijā. 112 naktis triju gadu garumā bija nepieciešamas teleskopam, lai fiksētu Barnarda zvaigznes smalkās vibrācijas un noteiktu, cik daudz planētu riņķo ap sarkano punduri un kāda ir to masa. Sākotnēji tika atklātas 3 planētas. Bet 2024. gada oktobrī publicētais pētījums, izmantojot citu spektrogrāfu ESPRESSO uz VLT ESO teleskopa Čīlē, palīdzēja atklāt vēl vienu eksoplanētu.
Sarkanie punduri ir visizplatītākais zvaigžņu tips Visumā, bet lielākā daļa no tiem atrodas pārāk tālu no Zemes, lai pētnieki viegli varētu pamanīt planētas ap tiem. Tomēr jaunie rezultāti liek domāt, ka ap šīm miniatūrajām zvaigznēm var būt daudz mazu akmens planētu. Bet pētniecības grupai visinteresantākais jaunajā pētījumā bija atklāt pasaules, kas ir tik tuvu Zemei.
Pētījums publicēts žurnālā The Astrophysical Journal Letters
Avots: LiveScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra