Spānijas Hosepa Karerasas Leikēmijas pētniecības institūta zinātnieki analizēja faktorus, kas palīdzēja Katalonijas iedzīvotājai Marijai Braņjasai dzīvot līdz 117 gadiem.
Sieviete nomira 2024. gada augustā 117 gadu un 68 dienu vecumā un tajā laikā tika uzskatīta par vecāko cilvēku pasaulē. Pētnieki veica visaptverošu gēnu, olbaltumvielu, mikrobioma un ilgdzīvošanas metabolisma analīzi, lai atrastu viņas ilgdzīvošanas noslēpumu.
Zinātnieku iegūtie rezultāti vēl ir jārecenzē. Tomēr secinājumi jau tagad ļauj iegūt priekšstatu par to, kā pagarināt dzīves ilgumu. Pētnieku aplēsēs tikai vienam no desmit cilvēkiem, kas sasnieguši 100 gadu vecumu, ir iespēja nodzīvot nākamos 10 gadus.
Zinātnieki atklāja, ka Marija Braņjasa bija sociāli un fiziski aktīva, pavadīja daudz laika ar ģimeni un draugiem, kas palīdz novērst demences attīstību. Sieviete arī pienācīgi ēda, galvenokārt ievērojot Vidusjūras diētu, kas arī tiek saistīta ar ilgāku dzīves ilgumu.
Starp citu, Marija deva priekšroku jogurtam. Pētnieku ietekmē, šāda izvēle palīdzēja ilgdzīvotājai izveidot veselas baktērijas zarnās. Zinātnieki pārliecinājās, ka sievietes zarnu mikrobioms pēc raksturām bija raksturīgs daudz jaunākiem cilvēkiem.
«Mikroorganismi spēlē svarīgu lomu, nosakot ne tikai mūsu ķermeņa metabolisma sastāvu, bet arī iekaisumu, zarnu caurlaidību, izziņas spējas un kaulu un muskuļu veselību», — skaidro pētījuma autori.
Cilvēka DNS gēnu variācijas jau ilgu laiku tika uzskatītas par kritiskām nosakot mirstības faktorus. Marijai bija gēni, kas nodrošināja spēcīgāku imunitāti, aizsardzību pret sirds slimībām un mazāku risku attīstīt onkoloģiskas slimības.
Pētījuma ietvaros zinātnieki arī pētīja DNS metilēšanu — ķīmiskos marķierus, kas ietekmē gēnu ekspresiju
procesa laikā, kad iedzimtā informācija no gēna tiek pārveidota par funkcionālu produktu — RNS vai proteīnu.. Šo procesu visvairāk ietekmē dažādi stressi cilvēka dzīves laikā, un tāpēc DNS metilēšanu bieži izmanto bioloģiskā vecuma novērtēšanā.
«Jāatzīmē, ka visi dažādie vecuma noteikšanas algoritmi, kas balstīti uz DNS metilēšanu, sniedza vienādu rezultātu. Mūsu ilgdzīvošanas piemērs parādīja daudz jaunāku bioloģisko vecumu nekā viņas patiesais hronoloģiskais vecums, un tas tika konstatēts trijos dažādos analizētos audos», — uzsver pētnieki.
Pēc zinātnieku teiktā, starp citiem faktoriem, kas nodrošināja Marijas Braņjasas ilgu mūžu, bija efektīva vielmaiņa, kas palīdzēja samazināt "slikto" holesterīnu un paaugstināt "labāko", arī uzturot zemu iekaisuma līmeni. Sieviete teica, ka ilgmūžību nodrošināja kārtīgs dzīvesveids un patīkama vide.
«Pētījuma izraisītā aina parāda, ka ārkārtējs vecums un vāja veselība nav iekšēji saistīti un ka abus procesus var sadalīt un analizēt molekulārā līmenī», — pētnieki apgalvo.
Pētījuma rezultāti publicēti preprintu serverī BioRxiv
Avots: Science Alert
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra