Starptautiska astronomu grupa, izmantojot Atakamas teleskopu, pirmoreiz ieguva neticami detalizētus reliktā starojuma attēlus, kas radās 380 tūkstošus gadu pēc Lielā sprādziena.
Gaisma, ko Atakamas teleskops uztvēra no observatorijas Čīles Andos, ir veikusi vairāk nekā 13 miljardu gadu ceļu. Zinātnieki beidzot varēja ieraudzīt, kā izskatījās agrīnais visums tikai 380 tūkstošus gadu pēc Lielā sprādziena.
«Mēs redzam pirmos soļus, pirms veidojās vecākās zvaigznes un galaktikas. Un mēs neredzam tikai gaismu un tumsu, mēs redzam gaismas polarizāciju augstā izšķirtspējā. Tas ir izšķirošais faktors, kas atšķir ACT no Planck un citiem iepriekšējiem teleskopiem,» norāda Atakamas Kosmoloģijas Teleskopa direktore Sjūzanna Steggs un Prinstonas Universitātes fizikas profesors Henrijs de Vulfs Smits.
Kā piebilst astrofiziķis no Oslo Universitātes Sigurds Naess, Atakamas teleskopam ir 5 reizes lielāka izšķirtspēja nekā Planck teleskopam, kā arī ievērojami labāka jutība, kas ļauj tieši ieraudzīt vājos polarizētos signālus.
Attēli parāda ūdeņraža un hēlija kodolu (protonu un alfa daļiņu) kustību agrīnā Visumā. Pētnieki atzīmē, ka iegūtie rezultāti apstiprina vienkāršu Visuma modeli un atspēko visas alternatīvās teorijas.
Zinātniskais darbs vēl nav pārskatīts. Autori plāno prezentēt iegūtos rezultātus Amerikas Fizikas Biedrības ikgadējā konferencē 19. martā.
Pirmajos vairākos simtos tūkstošos gadu pēc Lielā sprādziena Visums bija piepildīts ar primāro plazmu, tik karstu, ka gaisma nevarēja brīvi izplatīties. Visumam paplašinoties, brīvā telpa starp daļiņām palielinājās, lādiņotās daļiņas kļuva retākas, fotoni pārstāja tik bieži izkliedēties un tagad varēja brīvi pārvietoties telpā, praktiski nesadarbojoties ar vielu. Reliktais starojums sastāv no šiem fotoniem, kas toreiz tika izstaroti plazmā Zemes nākotnes atrašanos.
Jaunie attēli sniedza zinātniekiem ļoti precīzu priekšstatu par nelielām variācijām blīvumā un gāzu ātrumā, kas piepildīja agrīno Visumu. Apgabali, kas attēlos izskatās kā miglaini mākoņi, pārstāv vairāk vai mazāk blīvus ūdeņraža un hēlija kopu apgabalus.
«Atskatoties uz laiku, kad viss bija daudz vienkāršāk, mēs varam sastādīt stāstu par to, kā mūsu Visums attīstījās par bagātu un sarežģītu vietu, kurā mēs esam šodien,» uzsver Prinstonas Universitātes fizikas un astrofizikas profesors un ACT analīzes vadītājs Džo Danklijs.
Kā norāda Cardiffas Universitātes astrofizikas profesore un viens no jaunā zinātniskā darba vadošajiem autoriem Erminija Kalabrezī, pēdējo mērījumu rezultātā tika atklāts, ka Visuma redzamās daļas platums sasniedz gandrīz 50 miljardus gaismas gadu visas virzienos. Visuma masa ir 1900 "zetta-sauļu" jeb gandrīz 2 triljoni triljoni Saules. No šīs masas tikai 100 sastāv no barohandrīna matērijas, ko mēs spējam redzēt un izmērīt. Pārējo 500 veido noslēpumainā tumšā matērija, bet vēl 1300 dominē vakuuma enerģija. Neitriālo daļiņu kopējā masa nepārsniedz četrus "zetta-sauļu".
«Gandrīz viss hēlijs Visumā tika izveidots pirmo trīs kosmiskā laika minūšu laikā. Mūsu jaunie mērījumi tā daudzumam ļoti labi atbilst teorētiskajiem modeļiem un novērojumiem galaktikās,» norādīja Universitātes Paris-Saclay astrofiziķis un viens no zinātniskā darba vadošajiem autoriem Thibaut Loui.
Jaunie mērījumi un aprēķini, izmantojot Atakamas teleskopu, palīdzēja zinātniekiem precizēt Visuma vecuma un tā pašreizējās paplašināšanās ātruma novērtējumus. Iegūtie dati apstiprina, ka mūsu Visuma vecums ir 13,8 miljardus gadu. Aprēķinu neprecizitāte ir tikai 0,1%.
Pēdējā laikā zinātnieki aizrautīgi diskutēja par precīzāko metodi, kā izmērīt Habla konstanti, kas norāda, ar kādu ātrumu kosmiskais telpa paplašinās. Aprēķini, pamatojoties uz relikto starojumu novērojumiem, norāda, ka paplašināšanās ātrums ir 67-68 km/s uz megaparseku. Tomēr aprēķini, balstoties uz tuvāko galaktiku novērojumiem, norāda, ka Habla konstante ir 73-74 km/s/Mpc. Pētnieki, izmantojot Atakamas teleskopu, izmērīja Habla konstanti ar lielāku precizitāti. Viņu mērījumi un aprēķini atbilst tiem, kas veikti, pamatojoties uz relikto starojumu novērojumiem.
Avots: ScitechDaily
```
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra