Zinātnieki ir atraduši pasaulē lielāko "Pproblemu", bet neuztraucieties — tas ir tikai oficiāls nosaukums milzīgajai radiogalaktikai, ko nesen pamanīja teleskops MeerKAT.
- Radiogalaktika ir galaktiku tips, kuras raksturo ievērojami lielāks radioizstarojums nekā parastām galaktikām. "Visgaišāko" radiogalaktiku radioizstarojums pārsniedz to optisko luminiscenci tūkstoš reižu.
Atrastās galaktikas izmēri 32 reizes pārsniedz mūsu Piena ceļa izmērus, un tās uzvedība ir tik dīvaina, ka labāku vārdu nevajadzēja meklēt — precīzāk, to nosauca par "Inkathazo" (kas burtiskā tulkojumā no Dienvidāfrikas valodām nozīmē "problēma" vai "bieds").
"Tas ir tāpēc, ka bija grūti saprast tās fiziku," — skaidro viens no vadošajiem pētījuma autoriem Žasintha Delese, kura rakstā The Conversation izklāstīja galaktikas īpašības.
Teleskops MeerKAT, kas atrodas Karū reģionā Dienvidāfrikā, sastāv no 64 radiopaplāksnēm un to pārvalda Dienvidāfrikas Radioastronomijas observatorija. Tas ir priekšgājējs Kvadrātkilometra Masīvam (Square Kilometer Array), kas pēc palaišanas 2028. gadā kļūs par pasaulē lielāko teleskopu un palīdzēs pētniekiem pētīt agrīno Visumu un tumšo enerģiju.
MeerKAT jau kopš 2018. gada dažus no Dienvidu debess paslēptiem dārgumiem ir atklājis, un, izņemot "Problemu," atradis divas milzu radiogalaktikas — samērā mazā debesu laukumā pie ekvatora, kuru astronomi dēvē par "COSMOS field".
Tajā pašā laikā Inkathazo, kā izsakās pētniece, ļoti atšķīrās ar to, ka neuzrādīja tipiskās milzu radiogalaktiku iezīmes — īpaši tās plazmas strūklām bija neparasta forma un tā vietā, lai izplatītos taisni no gala līdz galam, viena darbojās "izliekta" stāvoklī. Tāpat objekts atrodas pašā galaktiku kopuma centrā, nevis relatīvā izolācijā, kas, šķiet, būtu apgrūtinājis tā strūkām augt tik lieliem izmēriem (bet netraucēja). Tādējādi rodas jautājums par vides mijiedarbības lomu šādu milzu galaktiku veidošanā un evolūcijā.
MeerKAT izcilās iespējas palīdzēja atrisināt šo kosmisko mīklu. Pētnieki saka, ka ir izveidojuši visaugstākās izšķirtspējas spektrālās kartes, kādas jebkad tikušas veidotas priekš milzu radiogalaktikām. Šīs kartes izseko plazmas vecumu dažādās galaktikas daļās, sniedzot norādes par pašreizējiem fiziskajiem procesiem.
"Rezultāti atklāja intriģējošas sarežģītības Inkathazo plazmas strūklās," — raksta Delese. "Daži elektroni tur saņem neparedzētu enerģijas pieaugumu. Mēs uzskatām, ka tas notiek, kad strūklas saskaras ar karstu gāzi tukšumos starp galaktikām klasterī. Un tas mums sniedz norādes par to, kāda plazmas fizika varētu notikt šajās ekstremālajās Visuma daļās, kādas mēs agrāk neparedzējām."
Raksta beigās Delese atzīmē, ka trīs radiogalaktiku atrašana vienā laukā (kas ir diezgan reta parādība) — liecina par to, ka Dienvidu debesīs, iespējams, pastāv "milzīga līdzīgu kosmisko milžu bagātība," tādējādi meklēšanu ar MeerKAT plāno aktivizēt nākamajos gados. Ir vērts pieminēt, ka zinātnei ir zināmas miljoniem parasta izmēra radiogalaktikas, tomēr līdz 2020. gadam milzīgās tika atrastas tikai 800. Ar radioteleskopiem kā MeerKAT atradumu skaits pieauga līdz 11 000 pēdējo 5 gadu laikā.
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra