Pabeigta LSST teleskopa 3,2 gigapikseļu digitālā kamera - lielākā, kāda jebkad būvēta.

Eksperti no Nacionālā paātrinātāja laboratorijas SLAC atzīmēja vēsturisku notikumu, kas ilga vairāk nekā divus desmitgades — 3,2 gigapikseļu (!) digitālās kameras LSST būvniecības un testēšanas pabeigšanu. Šī ir vislielākā kamera, kas jebkad izveidota, un tā darbosies nākotnes Simonija teleskopā (Simonyi Survey Telescope at Rubin Observatory) Vera Rubin observatorijā (nosaukumā pēc amerikāņu astrofiziķes, kas zinātniski pierādīja tumšās materijas pastāvēšanu).

Rekordliela digitālā kamera Visuma novērojumiem

Tieši LSST kameras būvniecība sākās 2015. gada aprīlī — soli pa solim inženieru komanda veica fāžu pēc fāzes montēšanu: līdz 2018. gada septembrim bija gatavs kriostats, lēcas, 12 no 21 nepieciešamajiem CCD sensori, un rudenī 2020. gadā pilnībā sagatavotā fokālplāna jau bija testēšanā. 2021. gada oktobrī tika nogādāts pēdējais no sešiem filtriem, pēc tam kameru pilnībā salikto veidu atdzesēja darba temperatūrās pārbaudēm. Un 2024. gada 3. aprīlī laboratorijas darbinieki svinīgi paziņoja par kameras būvniecības un integrēto testu pabeigšanu.

LSST kamera ir apmēriem salīdzināma ar mazu automašīnu un sver apmēram trīs tonnas. Tā priekšējā lēca ir ar vairāk nekā metra un pusi diametru, bet palīglēcas diametrs ir 90 centimetri. Matrica (64 centimetri pāršķēluma) satur 201 atsevišķu ČSP sensorus. Kameras arsenālā ir arī seši filtri, kas aptver viļņu garumus no 330 līdz 1080 nanometriem. Viss ir rūpīgi iekļauts kriostatā, kas uzturēs temperatūru apmēram -100 grādiem Celsija, lai samazinātu trokšņus.

Attiecībā uz iespējām, 3,2 gigapikseļu iespaidīgais izšķirtspējums nozīmē, ka LSST kamera spēj uzņemt attēlus ar pietiekamu detalizāciju, lai atšķirtu golfu no attāluma aptuveni 25 kilometriem.

«Attēli ar miljardiem zvaigžņu un galaktiku palīdzēs atklāt Visuma noslēpumus».

Nākamais solis — tuvākajā laikā kameru iepakos specializētā transporta konteinerā, lai to pārvadātu un nosūtītu uz Čīli, uz Vera Rubin observatorijas Simonyi apsekošanas teleskopu. Pati LSST teleskopa šobrīd tiek uzcelta El Penon kalna virsotnē Serro Pacjonā.

Vairākas vārdus par LSST teleskopu

Tas ir jaunās paaudzes zemes teleskops, konkrēti — trīs spoguļu anastigmāts ar 8,4 metru galveno spoguli un plašu skatu lauku (diametrs 3,5°). Patiesībā LSST skatīšanās leņķis ir četrpadsmit reizes plašāks nekā Mēness pilnais disks. Katru pāris naktis tas fotografēs visu pieejamo debess daļu, lai neizlaistu brīdi, kad Visums mums pamirkšķinās.

LSST galvenā zinātniskā misija, kā nosaka instrumenta nosaukums (Legacy Survey of Space and Time), — desmit gadu debess pārskats. Starp atsevišķām mērķiem ir novērojumi 20 miljardu attālu galaksiju, tumšās enerģijas un tumšās materijas pētīšana, Mlečā ceļa un Saules sistēmas mazāku objektu katalogizācija, it sevišķi tuvojošos zemes asteroīdus un Kuiper lentes objektus, kā arī ātrām optiskām notikumiem atklāšana, piemēram, jauni un superjaunas pārplūdes, gama pārplūdes.

Papildus LSST iezīmēsies kā jaunas ēras sākums, kur programmatūra spēlēs ne mazāk (iespējams, pat vairāk) svarīgu lomu astronomijai, nekā pats teleskops — novērojamo datu apjoms pastāvīgi pieaug, un zinātnieki fiziski nevarēs izpētīt pat raksturīgu datu daļu, kuru LSST savāks un nosūtīs. Tā vietā viņi arvien vairāk paļausies uz AI algoritmiem, lai izpētītu savstarpējās saistības datu kopā.

LSST kļūs par vienu no galvenajiem zemes teleskopiem tuvākajā desmitgadē un būtiski pastiprinās aktuālo optisko teleskopu parku. Projekts tika izveidots 2001. gadā, un spoguļa būvniecība sākās (no privātiem līdzekļiem) 2007. gadā. Prognozētā kopējā izmaksas ir apmēram 680 miljoni ASV dolāru. Tā būvniecību finansē ASV Enerģētikas ministrija un privātie ziedotāji caur starptautisku nekomerciālu organizāciju LSST Corporation. Finansiālu uzraudzību veic Astronomijas pētniecības universitāšu asociācija (AURA).

Plānots, ka LSST teleskops "pirmo gaismu" redzēs 2025. gada janvārī, un pilnīga ekspluatācija sāksies 2025. gada augustā. Visi ar LSST savāktie dati jāpublicē atklātā pieejā divus gadus pēc tā palaišanas.

Nākotnē pie LSST pievienosies kosmiskais teleskops Nensi Greisa Romans (iepriekšējais nosaukums — WFIRST) — plānots to palaidīt līdz 2027. gada maijam uz Falcon Heavy. Apvienojot WFIRST un LSST datus, astronomi varēs novērot Visumu deviņos dažādos viļņu garumos, kas nodrošinās visdetalizētāko plašā lenšu skatu uz Visumu.

ņemot vērā nesenās diskusijas par KIIS pētījumu par 43% ukraiņu, kuri tic astroloģijai, interesanti, kāda daļa ir ieinteresējusies astronomijā (jauna aptaujas ideja, KIIS, nedodiet paldies)? Jaunās diskusijas viļņa par potenciālo citplanētiešu civilizāciju, Lielā filtra un Fermi paradoksa hipotēzēm pēc 3, 2, 1...