CERN par 17,4 miljardiem ASV dolāru vēlas uzbūvēt 91 km superkontrolieri.

Eiropas Kodolpētniecības centrs (CERN) ir publiskojis jauna elementārdaļiņu paātrinātāja būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu, taču vēl nav noteikti finansēšanas avoti.

Norādīts, ka jaunā gredzenveida superkollidora garums būs 91 km, taču pastāv arī citi varianti. Pētījumu vēlas ņemt vērā CERN ilgtermiņa stratēģijas pārskatīšanā, kas jāpabeidz līdz 2026. gadam.

Trīs sējumu pētījuma izstrādē par jauna superpaātrinātāja būvniecību piedalījās 1,5 tūkstoši fiziķu un inženieru. Sagaidāms, ka līdz 2040. gadu vidum būs nepieciešams finansējums 17,4 miljardu dolāru apmērā, lai izraktu 91 km garu tuneli un izveidotu ierīci elektronu un pozitronu sadursmei. Tas ļaus veikt padziļinātu pētījumu par tādām daļiņām kā Higgsa bozons un citām.

Projekta otrajā posmā ir paredzēts izmantot šo tuneli divu protonu kūļu sadursmei. Tomēr šī projekta realizācija sāksies ne ātrāk kā 2072. gadā, un atbilstošās tehniskās bāzes būvniecība izmaksās vairāk nekā 21 miljardu dolāru. Atbilstošie novērtējumi balstās uz to, ka enerģija, kas nepieciešama protonu kollidera darbībai, būs 85 teraelektronvoltiViens teraelektronvolts ir ekvivalents 1 triljonam elektronvoltu un no kinētiskās enerģijas skatpunkta ir līdzvērtīgs lidojoša odu enerģijai. Tomēr viena protona gadījumā tas ir neticams enerģijas daudzums (TeV), kas ir sešas reizes lielāka nekā pašlaik funkcionējošajam hadronu kollideram.

Pēc CERN ģenerāldirektores Fabiolas Janoti teiktā, šie novērtējumi ir konservatīvi un tie balstās uz supervadītāju magnētu izmantošanu protonu vadīšanai gredzenveida tunelī. Pašreizējie perspektīvo supervadītāju materiālu pētījumi var pavērt ceļu vēl lielākas enerģijas izmantošanai 91 kilometra tunelī, kas, iespējams, sasniegs 120 TeV.

Turklāt Janoti piebilda, ka CERN spēj finansēt 65% būvniecības izmaksu pirmajā posmā, tomēr būs nepieciešami vēl papildu $5,6 miljardi, kurus cer iegūt, piesaistot daudzus ziedojumus. CERN pārstāvji arī informēja Nature žurnālistus, ka projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izmaksas bija 128 miljoni dolāru. Tajā pašā laikā daļa zinātnieku kritizē projekta augstās izmaksas un uzstāj, ka pirmajā posmā izvirzītos mērķus var sasniegt par ievērojami zemāku cenu.

„Gan dalībvalstis, gan zinātniskā sabiedrība jutīsies tā, it kā viņus iepina 70 gadus ilgā hipotekā, ja viņi tam piekritīs. Gandrīz neviens no tiem, ar kuriem es runāju, neuzskata, ka tā ir laba ideja,” uzsver Edinburgas Universitātes speciālais padomnieks, bijušais Lielbritānijas delegāts CERN Padomē, Džons Uomerslis.

Avots: Nature