Pēc Portsmutas Universitātes Vides fakultātes pētnieka Deivida Džonsa teiktā, populārās košļājamās gumijas ir plastmasas piesārņojuma avots apkārtējai videi.
Džonsons norāda, ka lielākā daļa košļājamās gumijas ražotāju patiesībā neatklāj, no kā viņu produkti ir izgatavoti. Viņi aprobežojas ar sastāvā minēšanu košļājamās gumijas bāzi.
Pētnieks arī uzsver, ka nav skaidri definēta sintētiskā košļājamās gumijas bāze. Konkrēti, pasaules pazīstamā košļājamās gumijas zīmols Wrigley Extra sadarbojas ar zobārstiem visā pasaulē, lai reklamētu šo produktu kā līdzekli mutes dobuma veselības uzlabošanai.
«Košļājamās gumijas bāze piešķir košļājamai gumijai “košļāšanas” garšu, sasaistot visas sastāvdaļas kopā, lai iegūtu gludu un mīkstu tekstūru. Mēs izmantojam sintētiskus materiālus košļājamās gumijas bāzei, lai iegūtu vienmērīgu un drošu bāzi, kas nodrošina ilgstošāku garšu, uzlabotu tekstūru un mazinātu lipīgumu,» — teikts Wrigley Mutes Veselības programmā, kuru kā piemēru teic pētnieks.
Tomēr ķīmiskās analīzes rezultāti rāda, ka gumijas sastāvā ir sintētisks ķimikālijs stirēn-butaidiēns, ko izmanto arī auto riepu ražošanā. Turklāt gumijā ir polietilēns, no kura ražošanas somas un plastmasas pudeles, un polivinilacetāts kopā ar noteiktu daudzumu saldinātāju un aromatizētāju.
Džonsons vērš uzmanību, ka uz 2025. gadu košļājamās gumijas pārdošanas industrija ASV tiek vērtēta 48,6 miljardi dolāru vērtībā. 75% tirgus kontrolē trīs uzņēmumi, no kuriem lielākais ir Wrigley Extra, kas ieņem 35% Amerikas tirgus. Zinātnieks piebilst, ka par košļājamās gumijas ražošanas apjomiem ir maz datu, tomēr pēc dažām aplēsēm katru gadu tiek saražoti aptuveni 1,74 triljoni vienību.
Pētnieks saka, ka, analizējot vairākus košļājamās gumijas veidus, viņš atklāja, ka vidējais atsevišķas gumijas plāksnītes svars ir 1,4 g. No tā Džonsons secina, ka pasaulē katru gadu saražo 2,436 miljonus tonnu košļājamās gumijas. Aptuveni 30% no šī svara vai 730 tūkstoši tonnu ir sintētiskā bāze.
Tomēr liels skaits šī produkta lietotāju pēc gumijas izmantošanas vienkārši izspļauj to jebkur, tādēļ lietotu gumiju var atrast zem soliņiem, pielīmētu pie skolas sols un pie ietvēm. Tāpat kā lielākā daļa citu plastmasas veidu, košļājamā gumija gandrīz nesadalās un piesārņo vidi desmitgadēm ilgi.
Izmesta košļājamā gumija laika gaitā sacietē, saplaisā un sadalās mikroplastmasā. Vidējās izmaksas mikroplastmasas tīrīšanai būs aptuveni 2 dolāri par kvadrātmetru.
Ikgadēji, kā norāda Džonsons, vietējās varas iestādes Lielbritānijā tērē košļājamās gumijas tīrīšanai aptuveni 7 miljonus mārciņu. Šī iemesla dēļ daudzās sabiedriskās vietās ir uzstādīti speciāli konteineri. Uz ielām, it īpaši lielās pilsētās, parādījās reklāmas ar aicinājumu atbildīgi atbrīvoties no atkritumiem, it īpaši plastmasas.
Kāpēc vienkārši izmest košļājamo gumiju atkritumu konteineros nepietiek
Zinātnieks brīdina, ka vienkārša runāšana par košļājamās gumijas izmantošanu, izmetot to speciālos konteineros, nav pietiekama. Košļājamās gumijas ražotāji, kas cenšas teritoriju attīrīt, pielīdzinās plastmasas ražotājiem, kuri arī maksā atkritumu vācējiem un brīvprātīgajiem, kas tīra pludmales. Tas nerisina galvenās problēmas.
Džonsons uzsver, ka var palīdzēt tikai piesārņojuma samazināšana, pārstrāde un atkārtota izmantošana jau citos izstrādājumos.
«Tāpat kā vienreiz lietojamu plastmasas izstrādājumu gadījumā, košļājamās gumijas piesārņojuma problēmu nepieciešams risināt kompleksi: izmantojot izglītību, emisiju samazināšanu, alternatīvas, inovācijas, ražotāju atbildību un normatīvus. Skaidrāka marķēšana uz iepakojuma ļaus pircējiem pieņemt apzinātus lēmumus. Stingrāki noteikumi var atbildēt ražotājus — nodoklis par sintētisku sveķu varētu palīdzēt samaksāt tīrīšanu. Tas, savukārt, veicinās vairāk ieguldījumu sveķos uz augu bāzes un citās ilgtspējīgās alternatīvās,» ir pārliecināts zinātnieks.
Raksts ir publicēts žurnālā The Conversation
Avots: Science Alert
```
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra