Metālisko minerālu atklāšana dziļajos un tumšajos okeāna stūros, kas var radīt skābekli bez saules gaismas, radījusi nopietnas diskusijas zinātnieku vidū.
Atklājums tika sīki aprakstīts žurnālā Nature Geoscience 2024. gada jūlijā. Tas var izmainīt mūsu izpratni par dzīvības izcelsmi uz Zemes. Pētījums var arī ietekmēt plānus, ko izstrādā ieguves uzņēmumi, kuri vēlas uzsākt vērtīgo metālu ieguvi okeānā.
Pēc pašiem pētniekiem, metāliskie minerāli kartupeļu izmērā var radīt pietiekami daudz elektriskās strāvas, lai sadalītu ūdeni ūdeņradī un skābeklī. Skotijas jūras zinātņu asociācijas pētnieks Endrjū Svītmens, kurš pirmais reģistrēja skābekļa klātbūtni 4000 metru dziļumā Klusajā okeānā, šo skābekli nosauca par "tumšo" skābekli.
Atklājums apšauba tradicionālo skatījumu, ka dzīvība uz Zemes sākās ar skābekļa ražošanu dzīvo organismu fotosintēzē, izmantojot saules gaismu, pirms aptuveni 2,7 miljardiem gadu. Vairāki vides speciālisti apgalvo, ka tā sauktā "tumšā skābekļa" atklāšana demonstrē, cik maz mēs zinām par dzīvi okeānu dziļumos.
Vides aizstāvji uzstāj, ka ieguves uzņēmumiem vajadzētu pārskatīt savus plānus par šo metālu iegūšanu no okeāniem, jo tas rada neparedzamas sekas vietējām ekosistēmām.
«Greenpeace jau sen veic kampaņu lai apturētu dziļūdens minerālu ieguvi Klusajā okeānā saistībā ar kaitējumu, ko tā var nodarīt trauslajām dziļūdens ekosistēmām Šis neticamais atklājums uzsver šā aicinājuma steidzamību», - norāda organizācijas pārstāvji.
Mīklainais skābeklis tika atklāts Klāriona-Klippertona zonā — dziļūdens Klusā okeāna reģionā starp Meksiku un Havaju salām. Metālisko konkuļu izplatījums okeāna dibenā 4 km dziļumā ir izgatavots no mangāna, niķeļa un kobalta. Tas interesē ieguves uzņēmumus, jo šie metāli tiek izmantoti elektromobiļu bateriju un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju ražošanā.
Pētījumu daļēji finansēja Kanādas dziļūdens ieguves uzņēmums The Metals Company, kas centās novērtēt ekoloģiskos ietekmes gadījumā, ja tiktu iegūti šie metāliskie minerāli. Uzņēmuma pārstāvji kritizēja Endrjū Svītmena pētījumu, norādot, ka viņa darbs ir ar daudzām metodoloģiskām kļūdām.
The Metals Company vides aizsardzības vadītājs Maikls Klarks paziņoja, ka pētījumu rezultātus var izskaidrot ar zemas kvalitātes zinātniskajiem instrumentiem un sliktas kvalitātes datiem. Daudzi zinātnieki arī noraidīja Svītmena un viņa komandas iegūtos secinājumus.
«Viņš nesniedza skaidrus pierādījumus par saviem novērojumiem un hipotēzēm Pēc publikācijas palika daudz neatbildētu jautājumu. Tādēļ tagad zinātniskajai sabiedrībai nepieciešams veikt līdzīgus eksperimentus utt., lai vai nu pierādītu, vai noliegtu to», - atzīmē biogeohimists no Helmholca GEOMAR okeānisko pētījumu centra Kīlē Matthias Geckel.
Svītmens paziņoja, ka gatavo zinātnisku pamatojumu saviem pētījumu secinājumiem.
Avots: AFP; Science Alert
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra