Astronomi ir atklājuši Visuma mazāko galaktiku: "Līdzīgi pieaugušu cilvēku rīsa graudiņa lielumā

Astronomi atklāja sīku galaktiku grupu, kas atrodas 3 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes, starp kurām ir mazākā, kādu jebkad novērots.

Šo galaktiku sauc par Andromeda XXXV, un tā kopā ar citām līdzīgām galaktikām riņķo ap Andromeda galaktiku, kas ir mūsu tuvākā kaimiņiene. Šīs sīkās galaktikas atrašana var mainīt zinātnieku uzskatus par kosmosa evolūciju.

Lieta ir tāda, ka šīs sīkās galaktikas būtu izzudušas agrīnajā Visumā, kur bija ārkārtīgi augstas temperatūras un blīvums. Taču kaut kādā noslēpumainā veidā tās saglabājušās.

"Tās ir pilnībā funkcionējošas galaktikas, taču tās veido apmēram miljonu daļu no Piena Ceļa lieluma. Tas ir kā, ja būtu pilnīgi funkcionējošs cilvēks rīsa graudiņa lielumā," skaidro atklājuma autors, Mičiganas Universitātes profesors Ēriks Bells.

Astronomi arī iepriekš ir atklājuši mazas galaktikas. Ap mūsu Piena Ceļa galaktiku riņķo desmitiem pavadošo galaktiku. Tomēr zinātnieki vēl daudz nezina par šīm sīkajām galaktikām, jo, ņemot vērā to izmērus, tās izstaro ievērojami mazāk gaismas nekā lielās galaktikas. Tāpēc tās ir grūti pamanīt un izpētīt.

Bija atrastas vairākas sīkas galaktikas, kas riņķo ap Piena Ceļu, tomēr līdz šim bija ārkārtīgi grūti atrast līdzīgas galaktikas ap tuvējām. Līdz pat nesenai pagātnei Piena Ceļa pavadošās galaktikas bija vienīgais informācijas avots par mazajām galaktikām.

Ap Andromedu jau iepriekš tika novērotas mazas galaktikas, taču tās bija samērā lielas un pietiekami spožas.

Lai noteiktu sīkas galaktikas ap Andromedu, astronoms Markoss Ariass no Mičiganas universitātes un viņa kolēģi izpētīja dažādus astronomisko objektu katalogus. Zinātnieki arī izmantoja "Hubble" teleskopa datus, kas ievērojami saīsināja viņu meklējumus. Viņi apstiprināja, ka Andromeda XXXV ir ne tikai pavadošā galaktika, bet arī tik maza, ka tas, iespējams, maina galaktiku evolūcijas teoriju.

Ar ko pārsteidza astronomus galaktika Andromeda XXXV

Viena no galveno jautājumu par galaktiku evolūciju ir tas, cik ilgi notiek zvaigžņu veidošanās periodi tajās. Šķita, ka tas ir galvenais Andromedas un Piena Ceļa pavadošo galaktiku atšķirības faktors.

"Lielākajai daļai Piena Ceļa pavadoņu ir ļoti vecas zvaigžņu populācijas. Tās pārstāja veidot zvaigznes aptuveni pirms 10 miljardiem gadu. Redzam, ka līdzīgi pavadoņi ap Andromedu spēja veidot zvaigznes vēl dažus miljardus gadu vēlāk - apmēram pirms 6 miljardiem gadu," norāda Markoss Ariass.

Lai veidotos zvaigznes, jābūt pietiekamam gāzes un putekļu daudzumam. Kad gāze vairs neienāk, zvaigzņu veidošanās apstājas. Vai tikai gāzes resurss izbeidzās pats vai arī lielā galaktika to iesūca? Piena Ceļa galaktikās gāze izbeidzās pati par sevi. Tomēr šķiet, ka sīkās galaktikas ap Andromedu pārtrauca zvaigžņu veidošanās procesu pašu galvenās galaktikas dēļ.

"Nedaudz neskaidrs, vai tās norietēja pašas par sevi vai tās bija piespiestas? Šķiet, ka šīs galaktikas bija piespiestas. Tāpēc mēs no tām esam ieguvuši jaunas kvalitātes zināšanas par galaktiku veidošanos," uzsvēra Ēriks Bells.

Astronomi īpaši ieinteresējās par garo zvaigžņu veidošanās periodu galaktikā Andromeda XXXV. Agrīnā Visumā valdīja ļoti augsta temperatūra un blīvums. Taču inflācijas periods, kas sākās pēc Lielā sprādziena, turpinājās, Visums paplašinājās un kļuva aukstāks. Kad veidojās ūdeņraža un hēlija atomi, sāka veidoties pirmās zvaigznes un apvienoties galaktikās.

Šīs galaktikas izplatīja kosmiskajā telpā lielu daudzumu enerģijas un karsēja Visumu. Šī enerģija siltuma veidā iznīcināja mazās galaktikas. Zinātnieki uzskata, ka šis siltums izdeva gāzi, kas ir nepieciešama zvaigžņu veidošanai šajās kārgalvu galaktikās. Tomēr Andromeda XXXV kaut kādā veidā izdevās saglabāties.

"Mēs uzskatījām, ka visas tās ir jāuzmet, jo Visums atgādina verdoša eļļas kastroli. Mēs domājām, ka šī galaktika pilnībā zaudēs savu gāzi, bet acīmredzot tas nenotika, jo šī galaktika veido apmēram 20 tūkstošus Saules masu, un tomēr tā lieliski formēja zvaigznes vēl vairākus miljardus gadus," sacīja Ēriks Bells.

Astronomi joprojām nezina, kā galaktikai Andromeda XXXV izdevās noturēties šādos apstākļos. NASA un citas pasaules vadošās aģentūras plāno misijas jaunu sīku galaktiku atklāšanai ap lielākajām. Tomēr visticamāk, ka risinājumi radīs jaunus jautājumus, kā tas notika ar Andromedas XXXV atklāšanu.

Pētījums tika publicēts žurnālāThe Astrophysical Journal Letters

Avots: Space.com; LiveScience