Fiziķis Kristofers Čaiba un viņa kolēģi no Prinstonas Universitātes laboratorijas izveidoja cilindru, kas spēj ražot elektrību no Zemes griešanās un magnētiskā lauka.
Cilvēce ir iemācījusies iegūt enerģiju no Saules, ūdens un vēja, taču elektrības ģenerēšana tieši no planētas griešanās līdz šim šķita neiespējama. Ideja par šādu eksperimentu Kristofers Čaiba izstrādāja pirms aptuveni 10 gadiem, pētot tālu pavadoņu uzsildīšanos, kuri iekļūst planētu magnētiskajos laukos, ap kuriem tie griežas.
Teorētiski, kad Zeme griežas caur savu magnētisko lauku, jebkuram elektrovadošam materiālam uz tās virsmas vajadzētu piedzīvot spēku, kas kustina elektronus, radot elektrisko strāvu. Taču parasti tas nenotiek, jo elektroni ātri maina stāvokli un rada pretēju elektrisko lauku, kas neitralizē jebkuru elektrisko lādiņu vēl pirms to var uztvert.
Līdzīgas mēģinājumi angļu fiziķis Maikls Fāredejs bez panākumiem veica jau kopš 1832. gada. Viņa eksperimenti pierādīja, ka tas nav iespējams. Tomēr Čaiba kopā ar kolēģi Kevinu Hendu no NASA reaktīvās kustības laboratorijas apgalvo, ka Fāredeja eksperimenti balstījās uz pieņēmumiem, kas varētu nebūt pareizi dažos specifiskos apstākļos. Zinātnieki norāda, ka, ja ierīci veidotu no pareiziem materiāliem un tai būtu pareiza forma, ierobežojumus varētu apiet.
Zemes magnētiskais lauks veidojas, sajaucoties izkusušam dzelzim planētas kodolā un nav viendabīgs, tam ir simetriskas un asimetriskas sastāvdaļas. Zemes rotācijas laikā simetriskā daļa izlīdzinās ar rotācijas asi un var palikt stabila, radot potenciālu enerģijas avotu
Lai ģenerētu elektrisko strāvu, zinātnieki radīja mazu, dobu cilindru no mangāna-cinka ferīta, kam ir vājas vadīšanas spējās un kas ekranē magnētisko lauku. Tas novērš elektronu pārgrupēšanos.
Zinātnieki uzstādīja cilindru 57 grādu leņķī, perpendikulāri Zemes magnētiskajam laukam un griešanās kustībai. Abos cilindra galos piestiprināja elektrodus, kas mērīja nelielu līdzstrāvas spriegumu, aptuveni 18 mikrovoltus. Ja ierīci pagriež par 90 grādiem, spriegums pazūd, ja to apgriež - tas mainās. Kontroles testi ar masīviem cilindriem nesniedza nekādus sprieguma rezultātus. Lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, ierīce tika rūpīgi pasargāta no ārējiem traucējumiem, piemēram, temperatūras svārstībām un fona elektromagnētiskā trokšņa.
Tikmēr Čaiba un viņa kolēģi atzīst skepsi par iegūtajiem rezultātiem. Tomēr zinātnieki apgalvo, ka no fizikas viedokļa viss tika darīts pareizi. Lai gan tas ir sīks, bet elektriskais strāva patiešām tiek ģenerēta no Zemes magnētiskā lauka un griešanās.
Ģenerētais strāva ir proporcionāla ierīces izmēriem un salīdzinoši vājajai Zemes magnētiskā lauka spēka iedarbībai. Lai iegūtu lielāku strāvas daudzumu, nepieciešama lielāka izmēra ierīce, kas veidota no materiāliem ar labāku vadītspēju. Pēc zinātnieku domām nākotnes versijas līdzīgas ierīces varētu veidot mazas un secīgi apvienot, lai nostiprinātu spriegumu vai arī izvietot orbītā, kur Zemes magnētiskais lauks ir spēcīgāks.
Citi fiziķi skeptiski raugās uz Čaibas un viņa komandas eksperimentu. Pēc Austrālijas Grifitas Universitātes mikroelektronikas speciālista Jonga Čžu teiktā, pārāk daudz faktoru var ietekmēt sprieguma veidošanos 18 mikrovolti. Tie var būt gan temperatūras svārstības, gan slēpti strāvošanas ceļi.
Bijusī Amsterdams Brīvas Universitātes zinātniece Rinke Veingaarden iepriekš vairākkārt neveiksmīgi mēģināja veikt līdzīgu eksperimentu. Viņa ir pārliecināta, ka Čaibas un viņa komandas teorija ir kļūdaina.
«Novērotie spriegumi ir tik mazi, ka pastāv daudz potenciālu viltus cēloņu», skaidro Veingaarden.
No savas puses Čaiba pauda, ka nākamais solis būs rezultātu pārbaude ar neatkarīgas pētniecības grupas līdzdalību.
Rezultāti tika publicēti žurnālā Physical Review Research
Avots: ZMEScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra