NASA marsa robots Curiosity ir atradis uz Marsa garākās organiskās molekulas, kas jebkad atrastas uz šīs planētas, kas varētu liecināt par pierādījumiem par senu dzīvību.
Pētījuma rezultātā, kas publicēts 24. martā zinātniskajā žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences, tika atklātas molekulu ķēdes, kas satur līdz 12 savstarpēji saistītiem oglekļa atomiem paraugos, kas ir 3,7 miljardus gadu veci. Paraugus Curiosity savāca izžuvušā Marsa ezera dibenā "Yellowknife Bay".
Pētnieku uzskats ir, ka šīs garās oglekļa ķēdes izcelsme varētu būt taukskābes, kuras uz Zemes tiek ražotas dzīvu būtņu procesā, veidojot šūnu membrānas un pildot citas funkcijas. Šīs taukskābes var veidoties arī bez dzīvības organismu līdzdalības ķīmisko reakciju procesā ģeoloģisko procesu, piemēram, ūdens mijiedarbības ar minerāliem hidrotermālajos avotos, ietekmē.
„Fakts, ka trauslās lineārās molekulas joprojām ir sastopamas Marsa virsmā 3,7 miljardus gadu pēc to veidošanās, ļauj mums veikt jaunu apgalvojumu: ja dzīvība jebkad uz Marsa radās miljardiem gadu atpakaļ, laikā, kad dzīvība parādījās uz Zemes, ķīmiskie šīs senās dzīves pierādījumi joprojām var būt klātesoši šodien, lai mēs tos varētu atklāt,” pavēstīja līdzautore pētījumam, ķīmijas analītiķe no Francijas Nacionālā zinātnes pētījumu centra ASV, Kerolaina Freisina.
Pētījumā izpētot paraugus Curiosity labo laboratorijā Sample Analysis at Mars, tika atklātas dekāna, undekāna un dodekāna molekulas - savienojumi, kas sastāv no 10, 11 un 12 oglekļa atomiem. Curiosity strādā uz Marsa kopš 2012. gada, 154 km platumā šķērsojot Geilas krāteri. Šis krāteris ir radies saskaroties ar senu meteorītu. Līdz šim robots jau ir nobraucis vairāk nekā 30 km, pētot "Yellowknife Bay" un 5,5 km augsto kalnu "Sharp", kas atrodas krātera centrā.
Molekulas tika atklātas urbšanas paraugā, kas tika nosaukts par "Cumberland". Curiosity to atrada vēl 2013. gadā. Kopš tā laika šis paraugs ir vairākkārtīgi izpētīts zinātnieki. Iepriekšējās analīzes liecināja, ka tas ir bagāts ar mālveida minerāliem, sēru un nitrātiem.
Tomēr vairāk nekā 10 gadu laikā pētnieki nevarēja atklāt šajā paraugā ogļūdeņraža molekulas. Beigu beigās tās tika identificētas nejauši, pētot aminoskābes.
Zinātnieki izmēģināja jaunu metodi, iepriekš uzkarsējot paraugu līdz 1100 °C, centienos atbrīvot skābekli pirms izpētes sākšanas. To rezultāti neapliecināja aminoskābju klātbūtni, bet atklāja taukskābju molekulas.
Pēc zinātnieku domām, šīs molekulas varētu būt taukskābju, kas pazīstamas kā undekāna, dodekāna un tridekāna skābes, atliekas. Taukskābes ir garas ķēdes oglekļa un ūdeņraža ar karboksilskābes (-COOH) grupu galā.
Lai pārbaudītu šo teoriju, pētnieki samaisīja undekāna skābi ar marsietisku mālu un uzkarsēja. Pēc uzkarsēšanas undekāna skābe kā prognozēts atbrīvoja dekānu. Tad pētnieki atsaucās uz eksperimenti, kas jau iepriekš publicēti citu zinātnieku darbībā, lai rādītu, ka undekāns varētu atdalīties no dodekāna skābes, un dodekāns no tridekāna skābes. Katras taukskābes pamatā ir gara lineāra ķēde no 11-13 oglekļa atomiem atkarībā no molekulas. Ievērojami, ka nebioloģiskie procesi parasti veido īsākas taukskābju ķēdes ar mazāk nekā 12 oglekļa atomiem.
„Ir pierādījumi, ka šķidrs ūdens pastāvēja Geilas krāterī miljoniem gadu un, iespējams, daudz ilgāk, tas nozīmē, ka bija pietiekami daudz laika, lai šajās krātera-ezeru vidēs uz Marsa veidotos dzīvībai svarīgi ķīmiskie procesi. Mēs esam gatavi veikt nākamo lielo soli un nogādāt paraugus no Marsa uz Zemi, mūsu laboratorijām, lai atrisinātu debatus par dzīvību uz Sarkanās planētas,” paziņoja vecākais zinātnieks par paraugu atgriešanu NASA Goddard Kosmiskā lidojumu centrā Grīnbelā, Merilendas štatā, un pētījuma līdzautors Daniels Glāvins.
Pētījuma rezultāti ir publicēti žurnālā PNAS
Avots: NASA; LiveScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra