Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir uzņēmis ļoti neparastas formas gravitācijas lēcas attēlu, kas rada Einšteina gredzena efektu.
Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) šo lēcu nodēvēja par Einšteina gredzenu. Tas ir diezgan rets fenomens, kad starp mums un tālu galaktiku atrodas vēl viena. Mums tuvākā galaktika izkropļo telplaiku, izmantojot tālās galaktikas gaismu, kuru citādi nebūtu iespējams saskatīt.
Parasti Einšteina gredzeni izskatās aptuveni šādi:
Tomēr attēla centrā, ko uzņēmis Veba teleskops, atrodas eliptiska galaktika no SMACSJ0028.2-7537 kopas. Tās gravitācijas dēļ telplaiks ap to izkropļojas. Tas izstiepj aiz tās esošās spirālveida galaktikas attēlu gredzenā.
Viss norāda uz to, ka šī reta gravitācijas lēca veidojusies ļoti neparastos apstākļos. Iespējams, daudzās arkas saistītas tieši ar tālās galaktikas spirāļu īpatnībām.
Veba dati, kas izmantoti šajā attēlā, tika iegūti Strong Lensing and Cluster Evolution (SLICE) pētījuma ietvaros, ko veic Gijomam Maleram no Ljēžas Universitātes Beļģijā kopā ar starptautisku astronomu komandu. Pētījuma mērķis ir analizēt galaktiku kopu evolūciju pēdējos 8 miljardos gadu. Ar Veba palīdzību astronomi plāno izpētīt 182 galaktiku kopas.
Šādi izkropļojumi, kas rada Einšteina gredzena efektu, kļūst iespējami, jo telplaiks gravitācijas ietekmē izkropļojas un cauri tiem ejošā gaisma arī izkropļojas. Šis efekts ir pārāk smalks, lai to novērotu tuvumā, tomēr dažreiz to var redzēt, ja runa ir par gaismas izkropļošanu astronomiskos attālumos. Piemēram, kad viena galaktika apiet citu galaktiku vai galaktiku kopu.
Ja izkropļotais objekts un tas, kas izkropļo, ir izkārtojušies līnijā, rezultātā veidojas forma, ko sauc par Einšteina gredzenu. Šādi objekti kļūst par ideālu piemēru tādu galaktiku izpētei, kas ir pārāk tālas un ne īpaši spilgtas, lai tās būtu iespējams redzēt kādā citā veidā.
Avots: ESA
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra