Zinātnieki no Nevadas Universitātes Lasvegasā ir atklājuši, ka mūsu smadzenes novērtē laiku, balstoties uz notikumu skaitu, nevis precīzām mērvienībām.
Jauns smadzeņu aktivitātes analīzes pētījums parādīja, kā mūsu prāts seko līdzi laikam, atklājot interesantas neironu darbības iezīmes. Atšķirībā no datoriem, kas mēra laiku sekundēs, minūtēs un stundās, mūsu smadzenes izmanto pavisam citu pieeju.
Pētnieki koncentrējās uz priekšējo jostas daļu - smadzeņu rajonu, kas atbild par aktivitātes pārraudzīšanu un pieredzes sekošanu. Viņi veica eksperimentu, kurā žurkas atkārtoja uzdevumu 200 reizes, un zinātnieki novēroja viņu smadzeņu aktivitāti.
Rezultāti parādīja, ka smadzeņu aktivitāte katra uzdevuma atkārtošanas laikā nedaudz atšķīrās no iepriekšējās, un laika gaitā šīs atšķirības kļuva nozīmīgākas. Interesanti, ka kopējā smadzeņu aktivitāte palika nemainīga, neatkarīgi no tā, cik ilgu laiku žurkām vajadzēja, lai izpildītu visu uzdevumu.
Džeimss Haimans, pētījuma galvenais autors, paskaidro: «Mēs definējam laiku sava pieredzes veidā, izmantojot lietas, ko darām, un notikumus, kas ar mums notiek. Kad mēs esam neaktīvi un mums ir garlaicīgi, laiks šķiet ļoti lēns, jo mēs neko nedarām. Gluži pretēji, kad notiek daudz notikumu, katrs no tiem virza mūsu smadzenes uz priekšu».
Zinātnieki arī pamanīja, kā dažādi neironi apstrādāja uzdevumu dažādos laikos. Mazas smadzeņu šūnu grupas sadarbojās uzdevuma veikšanā vairākos atkārtojumos, pirms to nodeva citai grupai. Tas izskaidro, kāpēc tuvākas vēsturē notikušas notikumu ir grūti atšķirt, bet attālāki laikposmi šķiet atšķirīgi.
Pētījums palīdz labāk izprast, kā mūsu smadzenes organizē atmiņas hronoloģiskā secībā un atsauc notikumus pēc relatīvā laika. Haimans piebilst: «Šī ir smadzeņu daļa, ko mēs izmantojam, lai sekotu, piemēram, sarunām vakariņu laikā. Jūs varat atcerēties tēmas sarunas sākumā, desertā un beigās, bet nav iespējams izcelt atsevišķus teikumus no atmiņas».
Pētījums ir publicēts žurnālā Current Biology.
Avots: Newatlas
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra