Google izmantos mākslīgo intelektu un satelītattēlus, lai uzraudzītu metāna emisijas.

Uzņēmums sadarbojas ar Vides aizsardzības fondu, lai palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām, ziņo Engadget.

Neskatoties uz to, ka uzmanība galvenokārt tiek pievērsta oglekļa dioksīdam, runājot par globālo sasilšanu, citi faktori nedrīkst tikt ignorēti. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūru, metāns atbild par aptuveni 30% globālās temperatūras paaugstinājuma kopš industriālās revolūcijas laikiem. Aptuveni 40% cilvēka darbības izraisīto metāna emisiju tiek novērotas enerģētikas sektorā.

Google ir apvienojies ar Vides aizsardzības fondu, lai identificētu un samazinātu šīs emisijas — iepriekš organizācijas jau bija sadarbojušās, lai izveidotu metāna noplūžu karti lielajās pilsētās, izmantojot sensorus uz Street View automašīnām. Fonds ar partneriem ir izstrādājis MethaneSAT pavadoni, kuru plānots palaist uz SpaceX Falcon 9 sākumā marta mēnesī — tas būs orbītā ap Zemi 15 reizes dienā, uz augstuma virs 200 km un koncentrēsies uz metāna līmeņa mērījumiem lielākajos naftas ieguves reģionos.

Ir izstrādāti algoritmi emisiju un to izplatības aprēķiniem laikā. Mākslīgā intelekta tiek izmantota, lai precīzi identificētu naftas un gāzes infrastruktūras objektus — līdzīgi tam, kā Google izmanto šo tehnoloģiju, lai noteiktu ielas, ceļu zīmes un ceļu nosaukumus uz satelītu attēliem Kartē. Plaši tiek gaidīts, ka kombinējot metāna karti ar naftas un gāzes infrastruktūras karti, būs skaidrāka informācija par emisiju avotiem.

MethaneSAT datu komplekti būs pieejami Google Earth Engine platformā — platformā ģeogrāfisko datu analīzei un apstrādei, īpaši saistītiem ar satelīta attēliem (aptuveni 100 000 aktīvu lietotāju ikmēneša).

Iepriekšējās ziņās mēs jau minējām, ka Grenlande "kuņģē" ātrāk, nekā domāts — un zaudē vairāk nekā 30 miljonus tonnu ledus stundā. Ar ledus noritēšanu uz zemes virsmas ar augošu augu daudzumu ir palielinājusies kopējā zemes platība par 87,5 tūkst. kvadrātkilometriem, kas vairāk nekā divkārši pārsniedz sākotnējo pētījumu brīdī noteikto platību, un tas rada draudus turpmākiem siltumnīcefekta gāzu emisijām, jūras līmeņa paaugstināšanos un ainavas nestabilitāti.

Saskaņā ar The Guardian datiem, pašreizējā brīdī Grenlandes metānu ražojošo mitru zālāju platība ir pieaudzis gandrīz četras reizes. Ir pazīmes, ka augu daudzuma pieaugums turpina veicināt ledus zudumus.

Iepriekš zinātnieki bija fiksējuši arī metāna emisijas no ledāju kūstošanas arhipelāgā Spitsbergenā dabā.