Geila Leina būs viena no pirmajām pacientēm Kanādā, kurai acī ievietos zobu ar speciālu lēcu, lai atjaunotu redzi.
Desmit gadus atpakaļ sieviete pārstāja redzēt. Viņa nekad nav redzējusi vīrieti, ar kuru ir attiecībās jau 8 gadus. Viņai nav zināms, kā tagad izskatās viņas tuvākie draugi un radi. Tomēr jau drīzumā viss var mainīties.
«Es nekad neesmu redzējusi Filu. Un man ir draugi, kuri parādījās pavisam nesen un kurus es nekad neesmu redzējusi,» stāsta Geila Leina.
Operācijas laikā ķirurgs izņēma sievietei vienu zobu, izurba tajā caurumu un ievietoja mazu lēcu. Pēc 3 mēnešiem šī konstrukcija jāimplantē viņas acī. Šī operācija saucas osteo-odonto-keratoprotezēšana.
Tā tiek veikta ļoti reti, taču palīdz atgūt redzi pacientiem, kuriem acis ir smagi rētoti. Šī operācija ir pēdējā cerība cilvēkiem ar neatgriezeniskiem radzenes bojājumiem, kā tas ir Geilas Leinas gadījumā.
Oftalmologi neuzskata, ka zoba izmantošana mākslīgās lēcas pamatnei būtu absurda, jo cietais dentīns sniedz stabilu, ilgstošu struktūru, kas netiks noraidīta.
«Noraidījuma riska nav, jo izmantojam paša pacienta ķermeņa daļu,» skaidro ķirurgs Gregs Molonijs no slimnīcas Mount Saint Joseph Vankūverā.
Operācija jāveic divos posmos. Vispirms tiek izņemts viens no suņa zobiem, kam tiek piešķirta atbilstoša forma. Tajā izurbj nelielu caurumu un ievieto plastmasas optisko lēcu. Pēc tam zobs tiek ievietots pacienta vaigā, kur tas paliek trīs mēnešus, kamēr ap to izaug audu slānis. Tad tiek pielikts audu fragments no pacienta mutes dobuma uz bojāto aci.
«Mēs liekam to uz visa acs ābola, lai mēģinātu to nofiksēt Un tad tas pārvēršas šajā rozā, veselīgajā, laimīgajā substancē,» skaidro Gregs Molonijs.
Pēc trīs mēnešiem zobs, kas ievietots dzīvajos audos, tiek izņemts no mutes un implantēts acī. Varavīksnene un citas bojātās acs daļas tiek izņemtas, un struktūra lēca-zobs uzmanīgi tiek piestiprināta atpakaļ vietā. Audu fragments no mutes dobuma tiek atvilkts atpakaļ uz aci ar nelielu iegriezumu, ļaujot pacientam redzēt
Ja operācija norit veiksmīgi, pacientu redze sāks atjaunoties jau pirmajā mēnesī.
Kuriem vēl ir veikta šī retā operācija
Brents Čepmens, 33 gadus vecs Ziemeļvankūverietis ir viens no vēl diviem pacientiem, kuriem šī operācija veikta gandrīz tajā pašā laikā, februāra beigās. Sākumā viņš bija skeptiski noskaņots, līdz aprunājās ar sievieti no Austrālijas, kura bija veikusi līdzīgu procedūru.
«Viņa bija pilnīgi akla 20 gadus, bet tagad slēpo. Zinu, ka tas izklausās nedaudz traki un zinātniski fantastiski,» atzīmē Čepmens.
Čepmens zaudēja redzi pusaudžu vecumā pēc tam, kad imūnā reakcija uz ibuprofēnu izraisīja Stīvensa-Džonsona sindromu, retu, bet postošu stāvokli, kas izraisīja nopietnus apdegumus viņa ķermenī, ieskaitot acis. Pēdējo 20 gadu laikā viņam ir veikti 50 operācijas, ieskaitot 10 radzenes implantācijas. Neviena no tām nebija līdz galam efektīva. Šī procedūra ir arī ar risku, ņemot vērā infekcijas, kas var izraisīt pilnīgu redzes zudumu. Bet tiem, kuriem tāpat redzes nav, risks ir tā vērts.
Lai gan līdzīgu operāciju pirmo reizi veica Kanādā, pati tehnoloģija pastāv jau vairākus desmitus gadu. Tā pirmo reizi veikta Itālijā pagājušā gadsimta 60.-tajos gados. Turklāt nesen veiktais pētījums ar 59 itāļu pacientiem, kuriem bija veikta procedūra no 1969. līdz 2011. gadam, parādīja, ka 94% joprojām bija implanti.
Pašlaik līdzīgas operācijas tiek veiktas tikai Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Indijā. Viena šāda operācija tika veikta ASV 2009. gadā. Gregs Molonijs jau ir veicis 7 šādas operācijas Austrālijā un tagad cer padarīt tās pieejamas Kanādas iedzīvotājiem.
Avots: ZME Science
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra