Asteroīds, kas ietriecās Ganimēdā, Jupitera lielākajā mēness, bija 20 reizes lielāks par to, kas izraisīja dinozauru izmiršanu uz Zemes.
Kataatrofālais notikums norisinājās aptuveni pirms 4 miljardiem gadu. Sakarā ar triecienu Ganimēds mainīja savu stāvokli, tādējādi krāteris no sadursmes tagad ir vērsts prom no Jupitera.
Datormodelēšana atklāja, ka asteroīda diametrs bija aptuveni 300 kilometri. Tas ietriecās Ganimēda virsmā 60-90 grādu leņķī. Trieciens izveidoja sākotnējo krāteri, kura platums bija līdz 1600 kilometriem, kuru daļēji aizpildīja sadrumstaloti akmeņu fragmenti un putekļi, kas izšķīda sadursmes laikā.
Kobes Universitātes Japānā Dr. Naoyuki Hirata skaidro, ka raksturīgās rievas Ganimēda virsmā ilgi tika uzskatītas par paliekām no daudziem koncentriskiem gredzeniem, kas izveidojās milzīga asteroīda trieciena rezultātā. Tomēr līdz šim nebija skaidrs, cik spēcīgs bija šis trieciens un kā tas ietekmēja Jupitera mēnesi.
Savā pētījumā, kas publicēts Scientific Reports, Hirata apraksta, kā rievu sistēmas centrs norāda gandrīz tieši uz pretējo pusi no Jupitera. Tas varēja notikt, ja asteroīds, kas ietriecās Ganimēdā, pievienoja papildu svaru trieciena zonā, destabilizējot mēnesi un liekot tam griezties ap savu asi.
Sadursmei bija dramatiskas sekas Ganimēdam, kura diametrs pārsniedz 4800 kilometrus, padarot to lielāku par Merkūru. Trieciens "pilnībā iznīcināja sākotnējo virsmu" mēnesim un ietekmēja tā iekšējo struktūru, kur, zinātniekuprāt, slēpjas sālsūdens okeāns.
Turpmāki pierādījumi Hiratas teorijas apstiprināšanai vai noraidīšanai varētu nākt no Eiropas Kosmosa aģentūras zondes Juice, kas pagājušajā gadā devās uz Jupiteru un tā pavadoņiem. Savā misijā kosmosa kuģis meklēs ūdens un enerģijas avotus, kas nepieciešami dzīvībai uz Jupitera pavadoņiem.
Avots: The Guardian, Phys
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra