Grāmatas virsrakstā norādīts Mišela Demurže, Francijas Nacionālā veselības institūta pētnieka un neirologa darbs par to, kā digitālās ierīces negatīvi ietekmē bērnu attīstību.
Intervijā BBC Demurže, kurš strādājis MIT un Kalifornijas Universitātē, izklāsta, kā ierīces ietekmē IQ. Viņš atsaucas uz pēdējo divdesmit gadu laikā novēroto tendenci, kas apliecina jauniešu IQ samazināšanos.
Attīstītās valstīs inteliģence pasliktinās
Zinātnieks stāsta par "Flinna efektu" — zinātniekiem pazīstams fenomens par cilvēces intelekta pieaugumu. Viņš norāda, ka pēdējā laikā tiek novērota pretēja tendence dažās valstīs, īpaši tām, kuras piedzīvo stabilu sociālo un ekonomisko dzīvi.
Bija novēroti tā dēvētie "digitālie iedzimtie" — pirmie bērni, kuru IQ ir zemāks nekā viņu vecākiem. Šo tendenci fiksēja Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Nīderlandē, Francijā un daudzās citās valstīs.
IQ ietekmē daudz faktoru, piemēram, medicīna, uzturs, skola, vides piesārņojums, ierīču ietekme u.t.t. Pēc Demuržē teiktā, zinātnieki pašlaik nevar precīzi noteikt konkrēta faktora lomu. Taču ir pierādīts, ka pat ar citu apstākļu ietekmi ekrāna laiks ievērojami ietekmē IQ pasliktināšanos. Pētniecības rezultāti pierāda, ka jo vairāk bērns pavada laiku ar tālruni, televizoru vai videospēlēm, jo lielāka ir negatīva ietekme uz IQ un kognitīvām spējām. Pasliktinās atmiņa, koncentrēšanās, runa un kultūras līmenis, kas palīdz izprast apkārtējo pasauli.
Kā digitālās ierīces ietekmē bērnus
Zinātnieks skaidro digitālo ierīču ietekmes mehānismu. Intelektuālās spējas labāk attīstās dzīvās komunikācijas procesā. Smadzeņu neironi daudz mazāk reaģē, ja informācija nāk nevis no cilvēka, bet no ekrāna.
Ja jūs mazu bērnu trīsreiz nosaucat krāsu, piemēram, "zaļš", viņš ātri to apgūs. Ja viņš dzird to pašu vārdu no ekrāna, dažādi pētījumi rāda, ka jāatkārto no divdesmit līdz sešdesmit reižu, lai bērns apgūtu jaunu vārdu... Bērniem, kuri mācās rakstīt uz datora klaviatūras, ir grūtāk atcerēties un atpazīt burtus nekā tiem, kuri mācās ar roku, zīmuli un papīru.
Ir arī citi saistīti faktori, kas ietekmē attīstību. Piemēram, kad bērns izmanto ierīces, viņš mazāk kustas. Ekrāna zilā gaisma pasliktina miegu.
Smadzeņu attīstības palēnināšanās
Cilvēka smadzeņu īpašības atkarīgas no pieredzes. Tādas lietas kā darbs, vide, problēmas, kas jārisina, maina tās funkcionalitāti un struktūru. Tas notiek ar dažādu neironu savienojumu izveidošanu un stiprināšanu, kā arī citu zudumu. Ne jebkura darbība efektīvi attīstīs smadzenes.
Pētījumi atklāja: ekrāna laiks izklaides nolūkos aizkavē smadzeņu anatomisko un funkcionālo briedumu runas un uzmanības zonās... Mācīšanās, intelektuālais darbs, lasīšana, mūzika, māksla, sports — tas viss daudz labāk veido un attīsta smadzenes nekā ekrāni.
Smadzenes ir ārkārtīgi plastiskas un bērnībā un jaunībā attīstās vislabāk. Ar laiku tās "sacietē" un mazāk pakļaujas izmaiņām. Ekrāni palēnina smadzeņu attīstību šajā visproduktīvākajā periodā.
Vai bērniem vajadzētu izmantot tehnoloģijas
Mišels Demuržē ir tālu no kopējās sabiedrības "digitalizācijas" noliegšanas. Viņš aktīvi izmanto digitālos rīkus un māca arī savu meitu to lietošanā. Zinātnieks ir pārliecināts, ka skolēniem jāmācās bāzes prasmes darbam ar datoriem, un digitālās tehnoloģijas efektīvi palīdz skolotājiem.
Tomēr lielākoties ekrānu izmantošana ir izklaide - televīzija, filmas, seriāli un citi video. Vēl ir spēles un sociālie tīkli, kur "valda neprātīgais pašapliecinājums". Zinātnieks uzskata, ka bērni pārāk daudz laika pavada ar šīm lietām.
Divgadnieki vidēji gandrīz trīs stundas dienā, astoņgadnieki aptuveni piecas, bet pusaudži vairāk nekā septiņas stundas. Tas nozīmē, ka 18 gadu vecumā mūsu bērni pavadīs ekrānos 30 skolas gadus vai 16 darba, strādājot pilnu darba dienu! Tas vienkārši ir neprāts un bezatbildība.
Līdz sešu gadu vecumam zinātnieks iesaka bērniem vispār izvairīties no ekrāna lietošanas. Var laiku pa laikam kopā ar bērnu skatīties multfilmas. Viņš iesaka pilnībā izvairīties no ekrāniem no rīta pirms skolas, vakarā pirms naktsmiera un saskarsmes laikā ar cilvēkiem. Arī nekādu ekrānu nedrīkst būt guļamistabā.
Cik objektīva ir digitālās industrijas sniegtā informācija par ierīču ietekmi
Demuržē uzskata, ka informācija par digitālajām tehnoloģijām, ko mūsdienu vecāki saņem, ir nepilnīga un neobjektīva. Tā dēvētie eksperti, kas stāsta par tehnoloģijām, bieži ir uzpirkti. Savai grāmatai zinātnieks ir pievienojis daudz konkrētu piemēru par šo ietekmi.
Digitālās industrijas gūst miljardus dolāru ik gadu. Bērni un pusaudži ir ļoti izdevīgs resurss. Tādējādi bagātās tehnoloģiju kompānijas viegli atrod lobistus. Kāds psihologs, šķiet, videospēļu eksperts, pārliecina plašsaziņas līdzekļus, ka videospēlēm ir pozitīva ietekme un tās nevajag demonizēt, ko rakstīja dažādos medijos. Viņš stāstīja, ka atteikšanās no spēlēm var pat kaitēt bērna nākotnei, bet visvardarbīgākās spēles var būt terapeitiskas un palīdzēt nomierināt bērna dusmas. Tajā pašā laikā neviens no žurnālistiem, kas intervēja šo "ekspertu", neminēja, ka viņš strādā videospēļu industrijā.
Zinātnieks norāda, ka šāds fenomens notiek cilvēces vēsturē ne pirmo reizi. Pagātnē aktīvi tika noliegta tabakas, pesticīdu, cukura, globālās sasilšanas u.c. negatīvā ietekme. Taču, viņa vārdiem sakot, ar laiku realitāti arvien grūtāk noliegt.
Vai "digitālajiem iedzimtiem" ir kādas priekšrocības
Zinātnieks noliedz apgalvojumu, ka bērniem, kas aktīvi lieto ierīces, iespējams, samazinās daži prasmes, bet uzlabojas citas.
Pētījumi rāda, ka, pretkā izplatītam uzskatam, viņi neveiksmīgi pārvalda datorus. Eiropas Savienības ziņojumā tiek izskaidrots, ka zema digitālā kompetence kavē izglītības tehnoloģiju ieviešanu skolās. Šie bērni arī grūti tikt galā ar lielu informācijas apjomu internetā.
Pētnieks secina, ka bērni patiesībā labi prot tikai to, ko tieši dara: lietot programmas, skatīties filmas un klausīties mūziku, iegādāties preces internetā utt. Viņš šādu "attīstību" salīdzina ar Aldous Huxley "Jaunā pasaule": "Apreibināti ar bezjēdzīgām izklaidēm, bez valodas, nespējīgi domāt, bet pilnībā apmierināti ar savu dzīvi".
Vai būtu jāaizliedz ierīču izmantošanu
Mišels Demuržē ir nevis aizliegumu piekritējs. Viņš nevēlas, lai kāds viņam vai citiem vecākiem norādītu, kā audzināt bērnus. Taču informācijai, ko saņem vecāki par ierīcēm, jābūt "godīgai un pilnīgai".
Zinātnieks uzskata par atbilstošu veikt atklātas informatīvās kampaņas ar skaidriem teikumiem: "bez ierīcēm līdz sešu gadu vecumam, pēc tam ne vairāk kā 30-60 minūtes dienā".
prognoze
Ja "digitalā orģija" netiks pārtraukta, Demuržē paredz sekas līdzīgas Huxley romānam. Daži izvairīsies no negatīvās ietekmes un būs piemēroti, lai pieņemtu pareizus lēmumus dzīvē. Taču vairums nespēs kļūt par "izglītotiem pilsoņiem". Pirmie, tā dēvētie "alfa", apmeklēs dārgas skolas ar īstiem skolotājiem. Pārējie iegūs ierobežotas prasmes, ar ierobežotu cilvēka līdzdalību, kā arī pamatprasmes tehnoloģiju jomā.
Šī būs drūma pasaule, kurā, pēc sociologa Nil Postman vārdiem, cilvēki uzjautrināsies līdz nāvei. Pasaulē, kurā viņi mīlēs savas saistības, pateicoties ilgstošai un intensīvai piekļuvei izklaidēm. Atvainojiet par pesimismu. Iespējams (es ceru, ka kļūdos), es maldos. Bet tam, kā mēs rīkojamies ar bērniem un apdraudam viņu nākotni un attīstību, nav attaisnojuma.
«Cause I'm a 21st century digital boy, I don't know how to live, but I've got a lot of toys», Bad Religion
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra