Zinātnieki no Kampīnas Valsts universitātes Brazīlijas Sanpaulu, veicot jaunu pētījumu, atklāja, ka regulāri spēka vingrinājumi palīdz palēnināt smadzeņu novecošanās procesu, pasargājot tās no demences un Alcheimera slimības attīstības riskiem.
Pētījumā piedalījās 44 vecāka gada gājuma cilvēki ar viegliem kognitīviem traucējumiem. Viņu smadzenes atradās starp normālu novecošanās procesu un Alcheimera slimības attīstību. Šajā vecumā kognitīvo funkciju samazinājums var būt daudz nopietnāks, nekā varētu gaidīt, kas norāda uz augstu demences attīstības risku.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka regulāri spēka vingrinājumi ne tikai uzlabo atmiņas darbību, bet arī izraisa pozitīvas izmaiņas smadzeņu struktūrā. Pusstunda regulāru spēka vingrinājumu divas reizes nedēļā palīdzēja pasargāt pētījuma dalībniekus no hipokampa un priekškambaru atrofijas – šīs smadzeņu apgabali ir saistīti ar Alcheimera slimības attīstību. Papildus spēka vingrinājumi veicināja neironu veselību.
«Mēs jau zinājām, ka būs fiziski uzlabojumi. Kognitīvo uzlabojumu arī paredzējām, bet vēlējāmies redzēt spēka treniņu ietekmi uz gados vecāku cilvēku smadzenēm ar viegliem kognitīviem traucējumiem. Pētījums parādīja, ka, par laimi, spēka treniņi ir spēcīgs sabiedrotais cīņā pret demenci pat cilvēkiem, kas jau ir augsta riska grupā tās attīstībai»,— skaidroja Izadora Ribeiro, medicīnas zinātņu skolas zinātniece un galvenā autors šajā pētījumā.
Pēc pētījuma vadītāja Marcio Baltazara vārdiem, papildus neiropsiholoģiskajai testēšanai, zinātnieki arī veica MRA smadzeņu skanēšanu pētījuma sākumā un beigās. Iegūtie rezultāti uzrādīja nepieciešamību iekļaut vairāk fizkultūras pasniedzējus vispārējās veselības aprūpes sistēmā pamata veselības aprūpes līmenī, jo muskuļu masas palielināšana ir saistīta ar demences attīstības samazināšanu.
«Šī ir mazāk sarežģīta un lētāka ārstēšana, kas var pasargāt cilvēkus no nopietnām slimībām. Piemēram, jaunas anti-amiloīdu zāles, kas apstiprinātas ASV demences ārstēšanai un cilvēkiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem, maksā apmēram 30 000 dolāru gadā. Tā ir ļoti augsta cena. Šie nemedikamentozie pasākumi, kā mēs parādījām spēka treniņu gadījumā, ir efektīvi ne tikai demences profilaksei, bet arī vieglu kognitīvu traucējumu uzlabošanai»,— uzsvēra Marcio Baltazars.
Pētījuma dalībniekus sadalīja divās grupās. Puse no viņiem piedalījās spēka vingrinājumu programmā ar attiecīgām treniņiem divas reizes nedēļā ar vidēju vai augstu intensitāti un progresējošām slodzēm. Otra puse neveica fiziskus vingrinājumus pētījuma periodā un atradās tā sauktajā kontroles grupā.
Pēc analīžu norises tika konstatēts, ka brīvprātīgie, kas regulāri veica fiziskus vingrinājumus, parādīja labākus verbālās epizodiskās atmiņas rādītājus, neironu veselības uzlabošanu un aizsardzību apgabalos, kas saistīti ar Alcheimera slimības riska attīstību. Savukārt kontrolgrupā novērots visu šo rādītāju pasliktināšanās.
«Cilvēkiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem novēro apjoma zaudēšanu dažās smadzeņu daļās, kas saistītas ar Alcheimera slimības attīstību. Taču grupā, kas veica spēka treniņus, bija pasargātas labā puse no hipokampa un priekškambaru atrofijas. Šis rezultāts attaisno regulāru spēka treniņu nozīmīgumu, it īpaši vecākiem cilvēkiem», — norādīja Izadora Ribeiro.
Pēc viņas domām, ilgāks treniņu periods varētu novest pie vēl labākiem rezultātiem. Pētniece uzsvēra, ka pieci pētījuma dalībnieki beigās parādīja rādītājus, kas norādīja uz vieglu kognitīvu traucējumu neesamību. Zinātniece uzsvēra, ka, piemēram, spēka treniņi trīs gadu garumā varētu pilnībā likvidēt kognitīvos traucējumus un demences un Alcheimera slimības attīstības risku.
«Ir zināms, ka jebkuri fiziskie vingrinājumi, vai tie ir spēka treniņi vai aerobās aktivitātes, paaugstina ķīmisko vielu līmeni, kas piedalās smadzeņu šūnu augšanā. Tie arī var mobilizēt iekaisuma pretiekaisuma T šūnas. Tas ir galvenais. Galu galā, jo vairāk organismā izdalās aizstāvīgs proteīns, jo augstāka ir demences attīstības varbūtība, neiropdeģeneniācijas procesa paātrināšana un disfunkcionālu olbaltumvielu veidošanās, kas galu galā iznīcina neironus Šī ir turpinājuma pētījums, kurā mēs centīsimies labāk izprast, kā šie faktori saistīti ar smadzeņu anatomijas izmaiņām. Mēs uzskatām, ka pretiekaisuma un neiroprotekcijas faktoru komplekss rada šīs izmaiņas»,— uzsvēra Marcio Baltazars.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā GeroScience
Avots: SciTechDaily
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra