Balstoties uz Bonas Universitātes Darba ekonomikas institūta zinātnieku veikto pētījumu rezultātiem, tika noskaidrots, ka cilvēki dod priekšroku mazākām reālu autoru sarakstītām darbām, tomēr lielākā daļa tikpat daudz laika un naudas veltī iepazīšanai ar mākslīgā intelekta ģenerētām darbām.
Pētījuma ietvaros zinātnieki sev uzdeva jautājumu, kādi būs autoru ienākumi situācijā, kad daudz mākslīgā intelekta ģenerētu darbu nonāks tirgū. Viņi uzdeva ChatGPT 4 ģenerēt nelielu stāstu pazīstama zinātniskās fantastikas autora Džeisona Brauna stilā.
Pēc tam pētnieki izvēlējās brīvprātīgos, kuriem piedāvāja 3,5 dolārus par stāsta lasīšanu un vērtēšanu, ko ģenerējis MI. Taču tikai pusei dalībnieku tika paziņots, ka stāstu radījis mākslīgais intelekts, kamēr pārējiem lika domāt, ka stāstu patiesi sarakstījis Džeisons Brauns.
Pēc tam, kad dalībnieki izlasīja stāsta pirmo pusi, viņiem lūdza novērtēt darba kvalitāti pēc īpašībām, kas ietvēra: paredzamību, emocionālo aizrautību, stāsta radītās sajūtas. Turklāt pētnieki pārbaudīja cilvēku gatavību maksāt par stāsta lasīšanu līdz galam, to darot divējādi. Brīvprātīgajiem jautāja, no kādas pētījuma piedalīšanās atlīdzības daļas viņi būtu gatavi atteikties, un cik daudz laika viņi ir gatavi pavadīt iepazinoties ar saņemto tekstu.
Pētnieki uzsver, ka brīvprātīgo grupa, kurai iepriekš tika paziņots, ka tekstu ģenerēja MI, vērtēja stāstu daudz negatīvāk nekā tie, kas tika pārliecināti, ka darbs ir Džeisona Brauna radīts. Pēc pētnieku domām, tas liecina par daudzu cilvēku aizspriedumiem pret mākslīgo intelektu, runājot par vizuālo mākslu, mūziku un literatūru.
Tomēr dalībnieki izteica gatavību veltīt tikpat daudz laika un naudas, lai lasītu stāstu līdz beigām, neatkarīgi no tā, vai to ģenerēja MI vai rakstīja īsts cilvēks. Dalībnieki arī vidēji netērēja mazāk laika, faktiski lasot stāstu, ko radījis mākslīgais intelekts. Vēlāk, atbildot uz jautājumu, gandrīz 40% dalībnieku apgalvoja, ka viņi maksātu mazāk, ja to pašu stāstu būtu radījis MI, nevis īsts cilvēks.
Zinātnieki apgalvo, ka viņu iegūtie rezultāti apšauba iepriekšējos pētījumus, kas norāda, ka cilvēki dod priekšroku reālu autoru radītiem darbiem. Pētnieki uzsvēra, ka, kamēr mākslīgā intelekta potenciāls radošajā darbībā joprojām ir sākumstadijā, tirgū jau ir parādījusies daudz literatūras, kas ģenerēta ar MI palīdzību. Tas nesen pamudināja Autoru ģildi ieviest īpašas marķēšanas prasības.
«Neatkarīgi no tā, kā attīstīsies scenāriji, mūsu secinājumi norāda, ka cilvēka radošais ceļš var izrādīties sarežģītāks nekā iepriekšējos pētījumos pieņemts. Lai gan patērētāji var piekrist viedokļiem par cilvēka darba iekšējo vērtību, daudzi no viņiem acīmredzot nevēlas tērēt savu naudu saskaņā ar saviem uzskatiem», — secina pētījuma autori.
Pētījums tika publicēts žurnālā The Conversation
Avots: TechXplore
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra