Jupitera ledus pavadonis Eiropa tiek uzskatīts par vienu no daudzsološākajām vietām Saules sistēmā, kur meklēt dzīvības pazīmes.
Kosmosa kuģis Europa Clipper tika uzsākts ar SpaceX Falcon Heavy raķeti pirmdien (hurikāns Milton aizkavēja tās startu par dažām dienām) un iezīmēja sākumu ilgajam piecu gadu ceļojumam misijā uz Jupiteru. Tur kuģis pētniecības gaitā pētīs planētas ledus pavadoni Europa, kas zinātniekus interesē ar iespēju, ka zem aizsalušās garozas varētu būt okeāns.
«Tā ir episka misija. Tas ir mūsu iespēja ne izpētīt pasauli, kas pirms miljardiem gadu varētu būtējusi piemērota dzīvībai, bet gan pasauli, kas varētu būt piemērota dzīvībai šobrīd,» teica Kurt Nibbur, koprogrammas zinātnieks Europa Clipper.
Pirmie tuvplāna attēli no Jupitera tika nosūtīti NASA zondēs Voyager 1979. gadā, kad sekojošā misija Galileo rotēja ap planētu gandrīz astoņus gadus līdz 2000. gadam un konstatēja okeāna pazīmes tās pavadonē.
Kā norāda Ars Technica, Europa Clipper projekta koncepti mēģināja turpināt pētījumus, taču visi tika atcelti, kamēr bijušais ASV kongresmenis Džons Kalbersons aktīvi virza misiju, pieprasot tam paredzēt līdzekļus NASA budžetā. Pēc vairākiem centieniem, Obamas administrācija un kosmosa aģentūra oficiāli atbalstīja projektu, kas kļuva pazīstams kā Europa Clipper 2015. gadā.
Kas zināms par Europa Clipper?
Europa Clipper — lielākais kosmosa kuģis, ko NASA jebkad nosūtījusi uz planētas ķermeņa izpēti (svars 5,7 tonnas palaišanas brīdī). Tas aprīkots ar divām saules baterijām, kas spēj uztvert vāju tiešu saules gaismu no liela attāluma (5 reizes attālāk nekā no Zemes līdz Saulei).
Tāpat tas ir dārgākā planetārā misija NASA vēsturē, kura izmaksā $5,2 miljardi — aptuveni puse no James Webba kosmosa teleskopa izmaksām un divreiz dārgāks nekā pēdējais NASA marsietis.
Falcon Heavy jauda ļāva Europa Clipper sasniegt trajektoriju, pa kuru tā galu galā sasniegs Jupiteru. SpaceX izmantoja visu degvielu, lai nodrošinātu nepieciešamo kosmosa kuģa ātrumu, tāpēc trusču atgūšanai iespēju neatradās. Kosmosa kompānijas viceprezidents Džons Edvards atzina, ka Falcon Heavy sasniedza ātrumu 45 648 kilometri stundā — pašu augstāko ātrumu, ko kādreiz sasniegusi SpaceX raķete.
Ceļojums uz Jupiteru
Lai sasniegtu Jupiteru, Europa Clipper jāpārvar 2,9 miljardi km — nākamgad misija tuvosies Marsam, savukārt 2026. gadā tā atgriezīsies Zemei. Šīs aplidošanas izmantos katras planētas gravitāciju, lai "atstumtu" kosmosa kuģi tālāk no Saules un virzītu uz Jupiteru
Pēc plāna Europa Clipper sasniegs Jupiteru 2030. gada aprīlī. Tālāk misija izdarīs dzinēju palaišanu 6-8 stundas, lai izmantotu lielāko daļu sava degvielas un paātrinātu uz planētas orbītu. Tā kuģis iestatīs 49 sēriju "tuvās saskares" ar Eiropu
«Lai būtu skaidrs, mēs nenolaidīsimies uz Eiropas. Mēs tuvojas ļoti tuvu, 25 kilometri virs virsmas. Šie aplidojumi aptver abu pavadonis puslodi un dažādas platuma vietas,» saka projekta vadītājs Džordans Evanss.
Meklējot oāzi
NASA "Galileo" kosmosa kuģis pietuvojās Eiropai desmitiem reižu, taču tam bija 1980. gadu zinātniskie instrumenti. Savukārt Europa Clipper lepojas ar 21. gadsimta instrumentu kopumu — ar deviņiem instrumentiem Jupitera ledus pavadonis izpētei, no tā okeāna līdz apkārtējai atmosfērai.
«Europa Clipper satur vismodernāko instrumentu komplektu, ko mēs jebkad esam nosūtījuši uz Saules sistēmas ārējām daļām,» saka projekta zinātnieks Bobs Papalardo. «Tas ir radars, kas var iespiesties ledū un darbojas kā datortomogrāfija, sniedzot attēlus ar ļoti augstu izšķirtspēju. Mēs varam arī meklēt siltus plankumus un plūmes Eiropā — visas šīs brīnišķīgās metodes, kas apvienojas, lai pastāstītu mums, vai pavadonis var būt tāda platība, kas var atbalstīt dzīvību šodien?»
Labākā no Europa Clipper kamerām spēs atpazīt pavadonē elementus līdz 50 cm izmēros noteiktās vietās. Šie attēli būs 12 reizes skaidrāki nekā no Galileo iegūtie visdetalizētākie attēli.
Pārējie kosmosa kuģa sensori noteiks Eiropas garoza un retināto atmosfēru, meklēs ūdens izvirdumus (iepriekš tos fiksēja Hubble teleskops), kas izplūst cauri plaisām ledus čaulā, un skenēs mazas ūdens baseinus, kuri varētu atrasties uz Eiropas virsmas.
Zinātnieki izmantos magnētiskā un smaguma lauku mērījumi ar Europa Clipper, lai noteiktu Eiropas okeāna dziļumu un sāļumu. Pēc aplēsēm okeāna dziļums ir 100-120 km, bet ledus čaulas biezums - ap 15-30 km.
Otrs Europa Clipper mērķis ir atrast vietas uz pavadonē, kas, iespējams, ir vērtīgas nosūtīt modulāru izvietojumu.
«Reizēm mani jautā, ko es vēlos redzēt uz Eiropas? Kāds būtu labākais iznākums?» saka Papalardo. «Man tas būtu atrast kādu oāzi ar pierādījumiem par šķidras ūdens klātbūtni tuvu virsmai, pierādījumiem par organiskām vielām. Tā varētu būt vieta, uz kuru nākotnē NASA varētu nosūtīt modulo un faktiski meklēt dzīvības pazīmes».
Avots: NASA, Ars Technica
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra