Francijas astronauts Toma Peske kļuva par pirmo, kurš testēja Mēness simulatoru LUNA.
Eiropa uzsākusi jaunu misiju cilvēku atgriešanai uz Mēness, atverot Vācijā Mēness simulatoru LUNA. Francijas astronauts Toma Peske (Thomas Pesquet) apmeklēja DLR aviācijas un kosmosa centru Ķelnē, lai pārbaudītu iekārtu, kas izveidota pēc Mēness virsmas parauga.
Peske, kurš kļuva pazīstams ar saviem lidojumiem uz Starptautisko Kosmosa Staciju (SKS), izteica sajūsmu par iespēju piedalīties Mēness misijā. «Tas būtu mans sapnis un karjeras virsotne. Mēness atrodas 1000 reizes tālāk nekā SKS. Uz SKS jūtat, ka darāt kaut ko neparastu. Taču lidojums uz Mēnesi paceļ piedzīvojumu pavisam citā līmenī», — viņš sacīja intervijā. LUNA ir paredzēta astronautu apmācībai un aprīkojuma un materiālu pārbaudei, kas tiks izmantoti Mēness misijās.
Pēdējos gados starptautiskā interese par Mēness izpēti ir strauji augusi. NASA ir uzsākusi "Artemis" programmu, kuras mērķis ir nosūtīt astronautus uz Mēnesi 2026. gadā, vairāk nekā piecus gadu desmitus pēc tam, kad ASV pētnieki pēdējo reizi apmeklēja Mēnesi Apollo misijas laikā 1972. gadā.
Ķīna nosūtīja zondi, kas savāca pirmos paraugus no Mēness tālās puses, un plāno nosūtīt pilotētu misiju uz Mēnesi līdz 2030. gadam, kā arī izveidot bāzi uz Mēness virsmas. Japāna un Indija plāno 2025. gadā nosūtīt zondi, lai meklētu ūdeni netālu no Mēness dienvidu pola.
Pēc Peske teiktā, Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) cer sadarboties ar NASA nākotnes misijās uz Mēnesi.
«Šis ir izšķirošs brīdis Eiropai, jo mēs patiešām iesaistāmies Mēness izpētē. Mēs jau sadarbojamies ar NASA, piegādājot aprīkojumu un materiālus Artemis misijai. Taču LUNA ir pirmais nozīmīgais pierādījums tam, ka esam uzsākuši ilgtermiņa plānus atgriezties uz Mēness. Mēs to apliecinām, veicot ilgtermiņa investīcijas. Šī iekārta būs pieejama arī citiem kosmosa aģentūrām, pētniekiem un, cerams, privātām firmām», — viņš sacīja.
Peske raksturoja savu pirmo LUNA izmēģinājumu kā pārsteidzošu. Viņš un viņa kolēģis astronauts ESA Matijs Maurers (Matthias Maurer) trenējās staigāt pa Mēness virsmu, uzvelkot speciālus 25 kilogramus smagus tērpus un nesot zinātnisko un komunikācijas aprīkojumu.
«Mani pārsteidza spilgtā gaisma, ko var redzēt uz Mēness, īpaši dienvidu polā. Ir ļoti grūti novērtēt topogrāfiju», — viņš sacīja, aprakstot, kā iegrimis biezā putekļu slānī, kas imitē Mēness virsmas putekļus.
Eiropas loma NASA Orion kapsulas servisa moduļa nodrošināšanā, kas vedīs Artemis misijas apkalpes locekļus ap Mēnesi, deva ESA trīs vietas pirmajās trīs programmas misijās.
Tomēr «NASA mums ir paziņojusi, ka, lai nosēstos uz Mēness, mums ir jāpiedāvā kaut kas, kas būtu darāms uz tā virsmas. LUNA nav daļa no līguma. Taču tas ļauj mums parādīt mūsu nopietnos nodomus», — teica Peske.
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra