Kraukļi ir pierādījuši, ka viņiem piemīt ģeometrijas spējas, kas tiek uzskatītas par ekskluzīvu cilvēka spēju.

Vācu zinātnieki no Tībingenes Universitātes ir pārliecinājušies, ka vārnas spēj atšķirt pareizas un nepareizas ģeometriskās formas.

Ilgu laiku pētnieki domāja, ka pareizas un nepareizas ģeometrisko formu izpratne ir tikai cilvēka smadzeņu īpatnība, tomēr tas izrādījās nepareizi. Cilvēkiem ir iedzimta spēja izprast simetriju un asimetriju. Mazie bērni būvē no klucīšiem un zīmē taisnstūrus vēl pirms iemācās saprast burtus.

Vācu zinātnieki Filips Šmidbauers un Andreass Nīders nolēma veikt eksperimentu ar divām vārnām, kuras bija attiecīgi 10 un 11 gadus vecas. Viņiem mācīja atpazīt vizuālo formu, kas atšķirtos no citiem. Sākumā tas bija sarkanā plankuma atrašana starp zaļiem plankumiem un raksts ar asiem stūriem starp gludiem rakstiem. Un tas izrādījās diezgan vienkāršs uzdevums vārnām.

Pēc tam vārnām sāka rādīt sešu četrstūru attēlus, no kuriem pieci bija ar pareizu formu, bet sestajam bija stūris ar nepareizu formu.

Vārnām nekad netika mācīts pievērst uzmanību stūriem vai simetrijai. Tomēr viņi izvēlējās figūru ar nepareizu formu biežāk, nekā tas būtu bijis vienkāršas sakritības rezultātā.

«Apgalvojums, ka tas ir tikai mums cilvēkiem raksturīgs un ka tikai cilvēki var atklāt ģeometrisku modeli, tagad ir kļūdains.Tas ir tāpēc, ka mums vismaz ir vārnas», atzīmē Andreass Nīders.

Protams, dzīvnieki spēj orientēties telpā. Viņi atceras ceļus un atpazīst apmeklētās vietas, taču lielākā daļa zinātnieku bija pārliecināti, ka dzīvnieki nespēj izprast ģeometriskus modeļus. Ir zināms, ka vārnas, kraukļi un soijkas, kas pieder pie vārnu dzimtas, spēj atpazīt sevi spogulī, plānot nākotnes darbības un izmantot sarežģītus instrumentus savā darbībā. Daži pētnieki pat salīdzina šos putnus ar šimpanzēm to intelektuālā līmeņa dēļ.

Vārnu smadzenes nekādā ziņā nelīdzinās cilvēka vai pērtiķu smadzenēm. Piemēram, viņiem nav struktūras, ko sauc par neokorteksi, kurā sešos slāņos tiek uzglabātas lielākā daļa zīdītāju abstrakto domu. Tomēr šiem putniem ir miza, un, iespējams, tajā ir kaut kas ļoti līdzīgs abstraktajai domāšanai.

Šiem putniem lidojot jāspēj ļoti ātri vizuāli novērtēt tādu objektu, kā koku zaru, šķirbju u.c., formas un izvietojumu, lai droši orientētos, nosēstos un meklētu pārtiku. Simetrijas atpazīšana var palīdzēt vārnām noteikt piemērotību aizvērtībai noteiktās vietās.

2021. gadā līdzīgs eksperiments par simetrisku un asimetrisku ģeometrisko formu atpazīšanu tika veikts ar pērtiķiem. Neskatoties uz intensīvu treniņu, šie dzīvnieki neuzrādīja spēju atpazīt nepareizas ģeometriskās formas.

Pētījuma autori secināja, ka dažas domāšanas formas, īpaši tās, kas tiek izmantotas orientēšanai sarežģītā vidē, var nepastāvēt tādā smadzeņu struktūrā, kāda ir zīdītājiem. Konkrēti, bites spēj saskaitīt vismaz līdz četriem, papagaiļi atdarina cilvēka runu tādā veidā, kas liecina par izpratni, delfīni atpazīst sevi spoguļos, vārnas spēj saprast asimetriskas ģeometriskas formas.

Andreass Nīders uzskata, ka ir arī citas sugas, kurām piemīt šī spēja un kuras ir jāizpēta. Bet viņš arī aicina veikt dziļāku vārnu smadzeņu izpēti. Ir svarīgi saprast, kāpēc mēs dalāmies šādās pamatprasmēs ar būtnēm, kas ir tik ļoti atšķirīgas no mums, un kā šīs prasmes ir evolucionējušas.

Avots: ZME Science