Haoss navigācijā: Zemes pāri līdz 2100. gadam varētu pārvietoties par 27 metriem.

Šveices Cīrihes Augstākās ekonomikas skolas zinātnieki ir atklājuši, ka līdz gadsimta beigām Zemes ģeogrāfiskie poli var pārvietoties par 27 metriem tāpēc, ka kūst ledāji un ledus vairogi Arktikā un Antarktīdā.

Ģeogrāfiskie poli ir punkti, kur Zemes rotācijas ass šķērso virsmu. Mūsu planētas rotācija ap savu asi izraisa svārstības, ko izraisa okeānu straumes, izmaiņas atmosfērā un planētas kodolā, kas noved pie masas pārdales. Šo procesu ietekmē arī ledus vairogu un ledāju kušana. Antarktīda kūst ar vidējo ātrumu ap 150 miljardiem tonnu ledus gadā, savukārt Grenlande zaudē ap 270 miljardiem tonnu ledus gadā. Šie miljardi tonnu ūdens tiek pārdalīti pa visu Zemi, tāpat ietekmējot polu pārvietošanos.

Šīs izmaiņas var nopietni traucēt satelītu navigāciju, kas balstās uz Zemes rotācijas asi. Kā norāda pētījuma vadošais autors no Vīnes universitātes Mostafa Kiani Šahvandi, satelītu un orbitālo teleskopu navigācijas neprecizitātes var sasniegt no dažiem līdz simtiem metriem.

Kopā ar komandu zinātnieku no Cīrihes Augstākās ekonomikas skolas, Šahvandi analizēja satelītu datus un pētīja polu pārvietošanās izmaiņas kopš 1900. gada līdz mūsdienām, salīdzinot datus ar ledus kušanas prognozēm. Pēc viņu aplēsēm, ja saglabāsies pašreizējie siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomi un ledus kušanas tempi, līdz 2100. gadam poli pārvietosies par 27 metriem.

Pēc optimistiskāka scenārija, Ziemeļpols jebkurā gadījumā pārvietosies par 12 metriem. Pagaidām polu pārvietošanās, kas tiek izraisīta cilvēku darbības un ledāju kušanas rezultātā, neietilpst pāri dabas faktoros.

Pašlaik vislielāko ietekmi uz polu pārvietošanu joprojām rada planētas atjaunošanās no ledus laikmeta sekām. Tad zemes garoza nosēdās zem ledāju spiediena un pēc tam pacēlās pēc to kušanas masu pārdales rezultātā. Lai gan pēdējais ledus laikmets beidzās pirms 10 tūkstošiem gadu, sekas joprojām ietekmē Ziemeļpola pārvietošanos.

Pētnieki noskaidrojuši, ka lielākie polu pārvietošanās avoti ir Grenlandes ledāja un Antarktikas ledāja kūšana. Ja to kušanas ātrums turpinās arī turpmāk, nākotnē cilvēcei būs problēmas ar satelītattēlu un teleskopu navigācijas sistēmām.

Pētījuma rezultāti tika publicēti Geophysical Research Letters

Avots: IFL Science