Jupiters detalizēti: NASA ir atklājusi jaunus Saules sistēmas lielākās planētas attēlus

NASA starpplanētu zonde «Juno» ir nosūtījusi jaunu Jupitera attēlu sēriju, kas tika uzņemta jau 66. garā lidojuma laikā ap Saules sistēmas lielāko planētu.

Kosmosa kuģis, kura vērtība ir 1 miljards dolāru, tika palaists 2011. gadā, un pēc pieciem gadiem tas sasniedza Jupitera orbītu, pārvarot 2,8 miljardu km attālumu. Kopš tā laika zonde "riņķo" ap planētu, iegūstot svarīgu informāciju un nosūtot uz Zemi fantastiskus attēlus. Pēdējā lidojuma laikā, kas noslēdzās 2023. gada 23. oktobrī, «Juno» arī pietuvojās piektam lielākajam Jupitera pavadoņam, Amalteei (kas ir ievērojami mazāks par Zemes pavadoni, ar 84 km rādiusu, kartupeļa formu un rotē tuvāk Jupiteram nekā Io).

«Juno» ir aprīkots ar divu megapikseļu redzamās gaismas kameru «JunoCam», kā arī magnētometru Jupitera magnētiskā lauka kartēšanai un mikroviļņu radiospektrometru ūdens un amonjaka satura novērtēšanai planētas atmosfērā.

Starp lielākajiem atradumiem, ko fiksēja aprīkojums, ir pirmie tuvplāna Jupitera ziemeļpola attēli, kas paziņoja pētniekiem par centrālo ciklonu, kuram apkārt ir vēl astoņi (katrs ar aptuveni 4000 km diametru).

Jāpiemin, ka misija neparedz īpašu zinātnisko grupu, kas nodarbotos ar attēlu apstrādi. To veic sabiedriskie pētnieki, kas iesniegtos attēlus pēc tam augšupielādē speciālajā vietnē.

«Juno» arī sniedza informāciju par Jupitera slavenāko virpuļviesuli — «Lielais sarkanais plankums», kas, kā izrādās, kļūst mazāks (1979. gadā tas bija divreiz lielāks par Zemi, bet tagad tas pārsniedz tās izmērus tikai 1,3 reizes). Tāpat starpplanētu stacija atklāja, ka vētra sasniedz dziļumu, kas 50-100 reizes pārsniedz Zemes okeānu dziļumu.

Stacija ir veikusi ārkārtīgi noderīgu darbu, tomēr drīz tās misija beigsies. Sākotnēji bija plānots, ka «Juno» veiks 33 lidojumus līdz 2017. gadam, taču misiju pagarināja līdz 2025. gada septembrim — tad Jupitera gravitācija "pievelk to pie sevis", aprakstot kosmosa kuģi savā haotiskajā atmosfērā.

Tajā pašā laikā «Juno» ir divi pēcnācēji: Eiropas Kosmosa aģentūras kosmosa kuģis JUICE, kas sasniegs planētu sistēmu 2031. gadā (ar plānotajiem 21 lidojumu ap Jupitera pavadoņu Kallisto), un NASA stacija Europa Clipper, kas tika palaista oktobra sākumā un sasniegs Jupiteru 2030. gadā, lai koncentrētos uz Eiropu.