MegaBits.lv - ir tiešsaites žurnāls, kur tu vari atrast jaunumus un ziņas par mūsdienīgam tehnoloģijam


Atpakaļ
Zinātne un Kosmoss

Nesen atklāts melnais caurums ar 17 miljardu Sauļu masu, kas katru dienu absorbē vēl vienu. Tās 7 gaismas gadu diametra disks

Nesen atklāts melnais caurums ar 17 miljardu Sauļu masu, kas katru dienu absorbē vēl vienu. Tās 7 gaismas gadu diametra disks
0 0 8 0

Saulei ir aptuveni 330 000 reizes lielāka masa nekā Zemei, bet šo rādītāju pārsedz melnie caurumi galaktiku centros. Nesen astronomu komanda atklāja visstraujāk augošo: melno caurumu ar masu 17 miljardi Saules, kas aug ar ātrumu vienas Saules mases dienā.

Šis melnais caurums patiesībā ir kvazārs, tas ir aktīvi barojošs melnais caurums. Kad kvazāri akrecē vielu - proti, kad to spēcīgie gravitācijas lauki pievelk pret sevi gazi, putekļus un citu kosmosa atkritumus - tie izstaro milzīgu daudzumu starojuma, ko var noteikt, izmantojot dažādus zemes teleskopus, ziņo Gizmodo.

Kvazārs saucas J0529-4351, tā sarkanā nobīde ir 3,9, kas norāda uz vecumu vairāk nekā 12 miljardus gadu. Astronomu komanda to novēroja optiskajā un tuvā infrasarkanajā diapazonā, izmantojot ļoti lielo Eiropas dienvidu observatorijas teleskopu Čīlēnas Atakamas tuksnesī pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Astronomy.

Mēs atklājām visstraujāk augošo zināmo melno caurumu. šis objekts ir spilgtākais objekts zināmajā Visumā.

- Kristians Volfs, astronoms no Austrālijas Nacionālās universitātes un pētījuma galvenais autors.

Izmantojot šī kvazāra spilgtumu kā tā akrecijas ātruma rādītāju - jo spilgtāks kvazārs, jo vairāk masas tiek piesaistīta melnajam caurumam - komanda noteica, ka kvazārs piesaista aptuveni 413 Saules masas gadā, vai aptuveni 1,13 Saules dienā.

J0529-4351 tika pamanīts zvaigžņu observatorijās jau 1980. gadā, bet toreiz astronomi vēl nezināja, ka tas ir kvazārs. Kad objekti ir spilgtāki par jebkuriem zināmiem kvazāriem, modeļi var tos interpretēt kā zvaigznes, kas atrodas salīdzinoši tuvu, nevis kā gigantiskus attālus objektus. J0529-4351 ir 500 triljonus reižu spilgtāks par mūsu Sauli, un akrecionārais disks, kas izstaro šo gaismu, ir septiņas gaismas gadi garš.

Objekts, kurš iepriekš tika uzskatīts par zvaigzni tā spilgtuma dēļ, patiesībā ir ļoti spilgts un daudz sarežģītāks objekts, kas atrodas daudz dziļāk kosmosā. Iespējams, nākotnē to labāk apgūs dažādi teleskopi, tostarp ESO paša "Ļoti lielais teleskops", ESO "Ļoti lielā teleskopa" pēctecis.

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti