CERN ir slēgusi piekļuvi Lielajam hadronu paātrinātājam krieviem

Novembra beigās Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN) oficiāli pārtrauca ilggadīgu sadarbību ar Krievijas zinātniekiem un inženieriem — un slēdza piekļuvi Lielajam hadrona paātrinātājamLielais hadronu paātrinātājs ir pasaulē lielākais elementārdaļiņu paātrinātājs, kas uzbūvēts Eiropas Kodolpētījumu centrā (CERN) netālu no Ženēvas (Šveice), starp 1998. un 2008. gadiem. Paātrinātājs atrodas tunelī (tora formā ar 27 km apkārtmēru) līdz 175 m dziļumā zem zemes uz Francijas un Šveices robežas. Kā norāda nosaukums, tas ir paredzēts hadronu, proti, protonu un smago jonu paātrināšanai., ziņo vācu izdevums Heise (via Highload).

Patiesībā šīs ieceres īstenošana tika apspriesta jau kopš lielā kara sākuma: 2022. gada martā CERN padome nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī aizliedza uzsākt jaunos projektus ar Krievijas institūtiem un iesaldēja esošos.

No 30. novembra, saskaņā ar CERN rezolūciju, sadarbība ar Krieviju tiek pilnībā pārtraukta, jo šī diena sakrīt ar pašreizējās starptautiskās sadarbības līguma beigu datumu (kā tas bija arī ar Baltkrieviju 2024. gada jūnijā). Tas nozīmē, ka apmēram 400-500 krievu vairs nevarēs sadarboties ar CERN (lai turpinātu sadarbību ar pētniecības centru, apmēram 100 Krievijas pētnieku iepriekš nomainīja darba vietas).

Tajā pašā laikā daži pētnieki ir "uztraukti" par šo lēmumu, norādot, ka Krievijas izslēgšana nozīmē "zaudēšanu daudzās zināšanās". Taču galvenokārt tiks zaudēta daļa finanšu un materiālo ieguldījumu: okupantes valsts CERN nodrošināja apmēram 2,7 miljonus Šveices franku gadā (aptuveni 4,5% no izmaksām, kas pašlaik tiek veikti Lielajā hadrona paātrinātājā), kā arī paša ražotās rezerves daļas.

Pašlaik CERN ir 24 dalībvalstis, 10 asociētās dalībvalstis, divas valstis un divas vairākpusējas organizācijas ar novērotāja statusu, kā arī sadarbības līgumi ar 48 valstīm. CERN strādā apmēram 2500 pastāvīgu darbinieku, un vēl tūkstoši cilvēku no 110 valstīm veic pētījumus organizācijā (kopumā starptautiskajā tīklā ietilpst apmēram 14 000 zinātnieku zinātniskās izpētes institūtos visā pasaulē).

Nākotnē Eiropas Kodolpētījumu organizācija plāno būvēt jaunu 91 kilometru gredzenveida paātrinātāju, kura aptuvenās izmaksas būs no 10 līdz 20 miljardiem eiro — tātad vismaz trīs reizes dārgāk nekā pašreizējais.

Jānorāda, ka CERN nepārtrauc visas saistības ar Krieviju — turpinās darboties Eiropas organizācijas sadarbības vienošanās ar Apvienoto Kodolpētījumu institūtu Dubnā, kas vairāk nekā 80% tiek finansēts no Krievijas valsts.