Dinozaurs, kuru zinātnieki iesaukuši par Lokiceratops rangiformis (vai vienkārši Loki), migrēja pa Ziemeļamerikas rietumu daļu vairāk nekā pirms 78 miljons gadiem, kad kontinents bija sadalīts vairākās salu masās.
Fosilijas, kas palīdzēja noteikt Loki identitāti, atraka pētnieku grupa no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Dānijas un Panamas Ziemeļmontanas zemēs, netālu no Kanādas. Tiek uzskatīts, ka dinozaurs apmetās gar Laramīdijas austrumu piekrastēm — vēlā krīta perioda salas kontinentā, kas šķēlēja to, ko mēs tagad dēvējam par Ziemeļameriku, divās daļās.
Dinozaura nosaukuma pirmā daļa Loki ir atsauce uz skandināvu dieva vārdu (ņemot vērā, ka galvaskausu nosūtīja uz Dāniju un tas līdzinās viennosaukuma Marvel varoņa ķiveri), bet otrā daļa norāda uz tā piederību daudzveidīgajai dinozauru grupai, kas pazīstama kā ceratopsīdi (kuri, kā tiek uzskatīts, uz Zemes parādījās aptuveni pirms 92 miljoniem gadu). Tas ir ceturtais šāda veida ceratopsīds un piektais ragu dinozaurs, kas atrasts šajā reģionā.
Loki ir liels zālēdājs ar izliektiem ragiem virs acīm. Tomēr, kā tie neizskatītos biedējoši rekonstrukcijā, tos patiesībā izmantoja kā rotājumu, lai pievilinātu mātītes pāroties.
Lokiceratosa ķermenis sasniedza 6,7 metrus garumā, bet pats galvaskauss izstiepās līdz 2 metriem (no deguna gala līdz ragu galiem). Tiek lēsts, ka dinozauram bija 5 tonnu svars, kas to salīdzina ar vislielākajiem ziloņiem, kas mūsdienās sastopami uz Zemes.
Komandas atklājumi detalizēti aprakstīti rakstā, publicētā ceturtdien žurnālā PeerJ, savukārt Jūtas štata muzejs un citas saistītās iestādes šonedēļ prezentēs dinozauru sabiedrībai. Komanda arī nodrošināja Loki un vēl trīs citu ceratopsīdu sugu, kas dzīvoja blakus viņam, rekonstrukcijas.
Avots: Jūtas Universitātes preses relīze, Gizmodo, The New York Times
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra