Pētnieku grupa pirmoreiz ir reģistrējusi milzīgas alas esamību uz Mēness. Ar dziļumu vismaz 100 metru tā varētu kļūt par ideālu cilvēka pastāvīgās bāzes vietu uz Zemes pavadoņa.
Lorenco Bruzzone un Leonardo Karrers, zinātnieki no Trento Universitātes Itālijā, atklāja alu, izmantojot radaru, kas izpētīja atveri klinšu līdzenumā Trankvilitātes jūrā
Trankvilitātes jūra (lat. Mare Tranquillitatis) ir liels Mēness līdzenums, kas atrodas Mēness tuvākajā pusē. Tā ir viena no daudzajām Mēness jūrām, kas faktiski ir lieli baseini, piepildīti ar bazalta lavu.. Šī vieta, kas ir labi redzama no Zemes, ir pazīstama arī kā "Apollo 11" nolaišanās vieta"Apollo 11" ir kosmosa misija, kas pirmoreiz vēsturē nodrošināja cilvēku nolaišanos uz Mēness. Misija bija daļa no Amerikas kosmosa programmas "Apollo" un tika veikta Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA). 1969. gadā.
Alai ir "logs" uz Mēness virsmas, kas ved uz vertikālām un izvirzītām sienām, kā arī uz slīpu grīdu, kas varētu izvērsties tālāk zem virsmas. Tā izveidojās pirms miljoniem vai miljardiem gadu, kad Mēness virsmu plūda lava, radot tuneli klintī.
Helēna Šarmena, pirmā britu astronaute, novērtēja jaunatklātās alas potenciālu: «Šī ala izskatās kā lieliska vieta bāzes izveidošanai. Cilvēki potenciāli varētu dzīvot Mēness alās jau pēc 20-30 gadiem.» Tomēr viņa pievienoja brīdinājumu: «Šī konkrētā ala ir tik dziļa, ka astronautiem, iespējams, nāksies nolaižoties izmantot virves, reaktīvos mugursomas vai liftu.»
Frančesko Sauro, Eiropas Kosmosa aģentūras tematiskās grupas "Planētu alas" koordinators, uzsvēra atklājuma nozīmi: «Mums ir ļoti kvalitatīvi virsmas attēli — ar izšķirtspēju līdz 25 cm. Mēs varam redzēt "Apollo" nolaišanās vietas, taču mēs neko nezinām par to, kas slēpjas zem virsmas. Šeit ir milzīgas atklājumu iespējas.»
Zinātnieki norāda, ka ala varētu ne tikai kļūt par mājvietu cilvēkiem, bet arī palīdzēt atbildēt uz fundamentāliem jautājumiem par Mēness un Saules sistēmas vēsturi. Alas ieži nav bijuši pakļauti kosmiskās atmosfēras ietekmei, tāpēc varētu sniegt detalizētu ģeoloģisko hroniku, kas aptver miljardiem gadu.
«Galu galā, dzīve uz Zemes sākās alās, tāpēc ir loģiski, ka cilvēki varētu dzīvot arī Mēness alās,» atzīmēja profesors Karrers.
Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Nature Astronomy.
Avots: BBC
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra