Zinātnieki Tibetas ledājā ir atklājuši vairāk nekā 1700 senu vīrusu.

Starptautiska pētnieku grupa ir atklājusi rekordlielu iesaldētu vīrusu genomu skaitu Tibetānas plato ledus paraugā, kas var palīdzēt labāk izprast klimata un ekosistēmu izmaiņas pagātnē un nākotnē.

Gulijas ledājā uz Tibetānas plato zinātnieki atrada 1705 vīrusu veidus, kas ir konservēti ledū desmitiem tūkstošu gadu. Šis pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Geoscience, sniedz līdz šim nepieredzētu daudzumu informācijas par vīrusiem, kas iegūta no ledāja. Atklājums aptver periodu līdz pat 41 000 gadiem pagātnē un paver jaunas iespējas Zemes klimata vēstures izpētei.

Atklātie vīrusi spēlēja būtisku lomu savās vietējās ekosistēmās. Tie ietekmēja daudzveidību un evolūciju caur selekcijas spiediena procesiemSelekcijas spiediens — ārējo faktoru (ekoloģisko, klimatisko, bioloģisko) ietekme, kas veicina izdzīvošanu un vairošanos organismiem, kuriem ir attiecīgajai videi piemērotas iezīmes. Tas ir galvenais dabiskās izlases mehānisms. un ar vīrusiem pastarpinātiem gēnu pārneses procesiemAr vīrusiem pastarpināta gēnu pārnese — process, kurā vīrusi pārnes ģenētisko materiālu starp organismiem, kas var radīt izmaiņas populāciju ģenētiskajā sastāvā un līdz ar to arī evolūcijas pārmaiņas. Tas ir viens no horizontālās gēnu pārneses mehānismiem.. Zinātnieki atzīmēja, ka vīrusi var pat ietekmēt ekosistēmas ekoloģisko metabolismu, ietekmējot savienojumu uzņemšanu un ražošanu apkārtējā vidē.

Pētnieki atklāja skaidru saikni starp klimatiskajiem apstākļiem un vīrusu sabiedrībām. Aukstuma periodos Gulijas ledāja vīrusu sabiedrības rādīja tendenci atgriezties līdzīgā, lai gan ne identiskā sastāvā. Taču katru siltuma periodu raksturoja unikāls vīrusu veidu kopums. Visdažādākais mikrobu maisījums ir datēts aptuveni pirms 11 500 gadiem, kas sakrīt ar pāreju no pēdējā ledus laikmeta uz stabilu un mērenu holocēnu (mūsdienu ģeoloģisko laikmetu, kas joprojām turpinās).

Vairāk nekā 70% atrasto vīrusu ir unikāli un sastopami tikai Gulijas ledājā. Tikai 12% no kopējā vīrusu skaita ir zināmi ārpus Āzijas un mazāk nekā 1% ir dokumentēti vidēs, kas nav saistītas ar ledājiem.

Šis pētījums atver jaunas perspektīvas nākotnes klimata prognozēšanai. Zinātnieki atzīmē, ka izpratne par vīrusu, bakteriālo metabolismu un klimatu saikni var palīdzēt atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem, piemēram, par purvu vai mežu lomu oglekļa dioksīda uzņemšanā vai izdalīšanā. Taču zinātnieki brīdina, ka ledāju kūstšana draud zaudēt šo neatsveramo informāciju par klimata vēsturi.

Avots: Popsci