Starptautiska zinātnieku komanda ir reģistrējusi spēcīgākos kosmiskos starus visu novērojumu vēsturē. Noslēpumaini starojuma avoti atrodas salīdzinoši tuvu Zemei.
Zinātnieki piereģistrēja starus, kas sastāv no elektroniem un to antipārīšiem – pozitroniem, ar enerģiju līdz 40 teraelektronvoltiem (TeV), kas ir 40 000 reižu vairāk nekā redzamās gaismas enerģija, ziņo Livescience.
Augstās enerģijas stereoskopiskā sistēma (HESS) observatorija Namībijā reģistrēja šos starus, kas zaudē enerģiju ceļā caur kosmosu, mijiedarbojoties ar gaismu un magnētiskajiem laukiem. Tas norāda uz to, ka starojuma avoti ar šādu enerģiju jābūt relatīvi tuviem, lai gan precīzi, kas tos izraisa — paliek nezināms. Pētnieki publicēja savus secinājumus 25. novembrī žurnālā Physical Review Letters.
Katrīna Egberts, Vācijas Potsdamas Universitātes eksperimentālās astrofizikas nodaļas vadītāja, skaidro, ka kosmisko staru elektroni varētu nākt no vairākiem avotiem dažos tūkstošos gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas. Salīdzinājumam – Piena Ceļa diametrs ir aptuveni 100 000 gaismas gadu.
Kosmiskie stari ir augstas enerģijas daļiņas, ko izstaro Saule, supernovas sprādzieni, pulsāri (ātri rotējošas neitronu zvaigznes) un citi nezināmi objekti. Kad stari ieplūst Zemes augšējos atmosfēras slāņos, tie sadalās uz daļiņu lietu, kas sasniedz Zemes virsmu. Atjaunot staru sākotnējās īpašības no šīm daļiņām – ir rūpīgs uzdevums ar augstu nenoteiktības pakāpi.
Komanda izmantoja HESS observatoriju, lai atklātu kosmisko staru elektronus – kompleksu no pieciem teleskopiem, kas atrodas 12 metri augstu Homas augstienē Namībijā. Desmitgadē teleskopi skenēja augšējo atmosfēru, meklējot vājās Čerenkova starojuma pazīmes. Tāpat kā lidmašīna rada skaņas šķērsli, pārvietojoties ātrāk par skaņu, daļiņa izstaro vāju zilu dvesmas, kad tā pārvietojas ātrāk par gaismu vidē, kas to palēnina.
Zinātnieki atklāja šo dvesmu un piemēroja uzlabotus algoritmus, lai filtrētu troksni, izveidojot vēl nebijuši detalizētu enerģijas spektru stariem, kas sasniedz Zemi. Šo staru daudzums krasi samazinās pie augstākām enerģijas pakāpēm, tāpēc mazāki kosmiskie detektori tos, visticamāk, nevarēs reģistrēt pietiekamā daudzumā. Tomēr īpaši augstas enerģijas daļiņu klātbūtne zinātniekiem deva skaidru izpratni, ka vismaz daži staru avoti atrodas tuvu mūsu planētai.
«Ļoti zemie plūsmas augstākajās TeV skalās padara kosmisko misiju konkurēšanu šajā mērījumā neiespējamu,» norāda Matjē de Nuruā, pētnieks franču nacionālajā zinātnisko pētījumu centrā Parīzē. «Mūsu mērījumi ne tikai sniedz datus izšķirošā un agrāk neizpētītā enerģijas diapazonā, ietekmējot vietējās vides izpratni, bet arī, iespējams, paliks atskaites punkts nākamajām gadiem.»
Avots: Livescience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra