Jauni pētījumi norāda, ka ūdens varēja izveidoties pirmajos dažos simtos miljonu gadu pēc Lielā sprādziena.
Ūdens ir viens no būtiskiem elementiem dzīvības parādīšanās procesā, bet kad tieši tas izveidojās? Šis jautājums gadu desmitiem nav ļāvis zinātniekiem atpūsties.
Jaunajā pētījumā tiek norādīts, ka pirmais ūdens Visumā varēja parādīties jau 100–200 miljonus gadus pēc Lielā sprādziena.
Agrīnais Visums sastāvēja no vienkāršiem elementiem, tostarp ūdeņraža, hēlija un litija. Smagāki elementi nevarēja izveidoties, pirms parādījās pirmās zvaigznes, iztērēja savu enerģiju un tad eksplodēja. Pirmo pārnovu eksplozijas atgādināja gigantiskas spiediena katlus, kas vieglos elementus apvienoja smagākos.
«Skābeklis, kas radās šo pārnovu dzīlēs, savienojas ar ūdeņradi, veidojot ūdeni, un tas atver ceļu uz galveno elementu rašanos, kas nepieciešami dzīvībai,» skaidro portsmutas universitātes astrofiziķis un pētījuma līdzautors Daniels Ujlens.
Lai noteiktu, kad pirmais reizi Visumā varēja būt parādījies ūdens, zinātnieki pētīja senās pārnovas, kuras sauc par III populācijas pārnovām, t.i., tās izveidojās no pirmajām zvaigznēm. Ujlens kopā ar astronomu komandu analizēja 2 modeļus šo seno zvaigžņu atlieku: pārnovas ar kodola kolapsu, kad liela zvaigzne sabrūk zem sava svara; un pārnovas ar pāres nestabilitāti, kad pēkšņi samazinās zvaigznes iekšējais spiediens, izraisot daļēju sabrukumu.
Izpētes komandai izdevās atklāt, ka drīz pēc Lielā sprādziena abi pārnovu veidi radīja blīvus gāzes mākoņus, kas, visticamāk, varēja saturēt ūdeni. Kopumā ūdens daudzums šajos gāzes mākoņos bija samērā neliels. Taču šis ūdens bija koncentrēts apgabalos, kur strauji veidojās planētas un zvaigznes. Pirmās galaktikas, iespējams, radās no šiem reģioniem, kas nozīmē, ka ūdens jau varēja būt pieejams maisījumā, kad tās izveidojās.
«Tas nozīmē, ka apstākļi, kas nepieciešami dzīvības veidošanai, pastāvēja daudz agrāk, nekā mēs varējām iedomāties, — tas ir būtisks solis uz priekšu mūsu izpratnē par agrīno Visumu,» pieļauj Daniels Ujlens.
Pētījums publicēts žurnālāNature Astronomy
Avots: LiveScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra