Zinātnieki mēģina saprast ātrās ūdens līmeņa celšanās iemeslus Tibetas ezeros, kas apdraud reģionu ar plaša mēroga plūdiem.
Satelītu attēli, kas iegūti daudzu gadu gaitā, liecina, ka ātrās ūdens līmeņa celšanās Tibetas ezeros ir saistīta ar nokrišņu daudzuma izmaiņām, kā arī ledāju kušanu. Intensīvākais ūdens līmeņa pieaugums notiek ezeros Ziemeļtibetas plato apgabalā. Laikā, kad pēdējos 30 gados ezeri visā pasaulē sarūk, šajā augstkalnu reģionā notiek straujš ūdens līmeņa pieaugums un ūdens teritoriju paplašināšanās.
Satelītu attēli rāda krasas situācijas izmaiņas Nimas un Ciemos provincēs, kā arī Čantanas reģionā Ķīnas dienvidrietumos. Attēls, ko 1994. gadā uzņēmis satelīts Landsat 5, un foto, ko uzņēmis satelīts Landsat 9 2024. gada augustā, liecina par ievērojamu teritoriju pieaugumu šajos reģionos.
Kopš 1970. gadiem NASA Landsat programmas ietvaros satelīti sūta attēlus no Tibetas plato, nodrošinot zinātniekus ar nepieciešamajiem datiem analīzei.
2024. gadā veiktais pētījums, kas veltīts klimata izmaiņām Tibetas plato, norāda, ka līdz 1991. gadam reģionā bija aptuveni 4 385 ezeri, katrs no tiem apmēram 100 kvadrātmetrus liels. No tiem tikai 4,2% bija platāki par 10 līdz 50 kvadrātkilometriem, bet 2,9% pārsniedza 50 kvadrātkilometrus. Kopējā platība, ko tie aizņēma, bija 37 471 kvadrātkilometrs.
Uz 2023. gadu reģionā jau tika reģistrēts ezera skaita pieaugums līdz 6 159, ar kopējo platību 53 267 kvadrātkilometri.
Šie ezeri ir īpaši jutīgi pret ūdens līmeņa izmaiņām, jo tie nav savienoti ar citiem ūdens ceļiem. Tie piepildās ar nokrišņiem, sezonālo ledāju kušanu un sasalstot augsni. Ūdens līmeni ietekmē arī iztvaikošanas ātrums.
Vairāki pētnieki uzskata, ka intensīvie nokrišņi visvairāk ietekmē ezeru platības pieaugumu Tibetas plato teritorijā. Citi uzsver, ka pie vainas ir globālās temperatūras pieaugums uz planētas, ledāju kušana un permafrosts.
Zinātnieku grupa prognozē, ka turpmākais ezeru platības paplašinājums var novest pie tā, ka līdz 2100. gadam reģions saskarsies ar plaša mēroga plūdiem. Simtiem kilometru ceļu, simtiem apmetņu un 10 000 kvadrātkilometru pļavu, ūdens purvu un aramzemju var nonākt zem ūdens.
«Straujš ezeru platības pieaugums izraisīs cilvēku māju appludināšanu, liellopu pārvietošanu un dažu ledāju ezeru padarīšanu jutīgus pret pēkšņiem plūdiem. Tibetas plato — ļoti attāls, skarba vide. Satelīti, piemēram, Landsat, ir vienīgais veids, kā novērot izmaiņas daudzajos ezeros ilgstoši,» — brīdina Kolorado Universitātes Boulderas pētniece un pētījuma vadošā autore Fanfan Jao.
Pētījums publicēts žurnālā Science
Avots: SciTech Daily
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra