MegaBits.lv - ir tiešsaites žurnāls, kur tu vari atrast jaunumus un ziņas par mūsdienīgam tehnoloģijam


Atpakaļ
IT-bizness

Sergejs Brins: Google būs pirmais, kas uzsāks "spēcīga mākslīgā intelekta" ieviešanu, taču tam ir jāstrādā birojos - un vismaz 60 stundas nedēļā.

Sergejs Brins: Google būs pirmais, kas uzsāks "spēcīga mākslīgā intelekta" ieviešanu, taču tam ir jāstrādā birojos - un vismaz 60 stundas nedēļā.
0 0 13 0

Sergejs Brins kopā ar Lariju Peidžu 1990. gados līdzdibināja Google, taču 2019. gadā viņš aizgāja no uzņēmuma. Tomēr mākslīgā intelekta uzplaukums mudināja uzņēmēju atgriezties birojā, un tagad viņš uzskata, ka arī citi darbinieki varētu sekot viņa piemēram.

Silikona ielejā tikai slinks nerunā par AGI - spēcīgu vai vispārēju mākslīgo intelektu, kas varētu veiksmīgi izpildīt jebkuru intelektuālu uzdevumu, kas pieejams cilvēkiem - un Brins nav izņēmums. Uzņēmēja skatījumā, Google ir izdevīga pozīcija un iespējas tā izveidei, taču tam būs jāmaina darba apstākļi.

Iekšējā piezīmē, ko pārskatīja The New York Times, Brins ieteic Google darbiniekiem ikdienā apmeklēt biroju un strādāt vismaz 60 stundas nedēļā (12 stundas darba dienā no pirmdienas līdz piektdienai) - jo tā ir "produktivitātes loma", kas, pēc uzņēmēja domām, var nodrošināt meklēšanas giganta virzību priekš AGI sacīkstēs.

"Konkurence ir ārkārtīgi pieaugusi, un sākusies pēdējā sacensība par AGI," rakstīja Brins. "Es domāju, ka mums ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai uzvarētu šajās sacīkstēs, bet mums būs jāpalielina mūsu pūles."

Brins un viņa kolēģis 2015. gadā nodeva vadību pašreizējam izpilddirektoram Sundaram Pičajam, tāpēc viņa paziņojums nekādā ziņā neietekmē uzņēmuma pašreizējo politiku attiecībā uz attālināto un biroja darbu. Tomēr Sergeja, kā dibinātāja, balss ir svarīga - kaut arī Google norādīja, ka darba kārtība nav atjaunināta, un šādi plāni patlaban netiek apsvērti.

"Daži cilvēki strādā mazāk nekā 60 stundas, un daļa no tiem patērē minimumu, lai izdzīvotu. Šī grupa ne tikai nav produktīva, bet var būt arī ļoti demoralizējoša visiem citiem," secināja Brins savā paziņojumā.

Kā norāda Arstechnica, sākotnēji tieši Google bija tā kompānija, kas lika pamatus, uz kā balstās mūsdienu ģeneratīvie AI boti, lai gan sākotnēji to neapzinājās, līdz OpenAI nepievienoja pirmos "ķieģeļus". 2017. gadā Google pētnieki publicēja rakstu "Attention Is All You Need" par transformatora arhitektūru, kas joprojām atbalsta lielās valodas modeļus, taču 2022. gadā, kad ienāca ChatGPT, uzņēmums izcēlās ar Bard AI chat-bota nevienmērīgu palaišanu. Pēc šīs neveiksmes, Google uzlaboja savu reputāciju ar Gemini AI un sāka ieguldīt lielas naudas summas datu centru izveidē mākslīgajam intelektam. AGI izveide, tāpat kā daudziem uzņēmumiem, ir viens no galvenajiem vēlmēm meklēšanas giganta plānos.

Brins nav vienīgais, kurš uzskata, ka AGI ir sasniedzams - OpenAI vadītājs Sems Altmans ir paziņojis, ka līdz vispārējam mākslīgajam intelektam uzņēmumam atlicis tikai daži gadi. Tomēr Microsoft vadītājam Satyam Nadellim ir atšķirīgs skatījums uz tehnoloģijas attīstību, un nesenā intervijā viņš norādīja, ka vispārējais mākslīgais intelekts ir vienkārši "bezjēdzīgi testi", kamēr pašreizējais AI "nerada nekādu vērtību".

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti