MegaBits.lv - ir tiešsaites žurnāls, kur tu vari atrast jaunumus un ziņas par mūsdienīgam tehnoloģijam


Atpakaļ
Tehnoloģijas

Pasaulē lielākais kodolsintēzes reaktors ITER, kas izmaksās 28 miljardus ASV dolāru, sāks darboties pēc 15 gadiem.

Pasaulē lielākais kodolsintēzes reaktors ITER, kas izmaksās 28 miljardus ASV dolāru, sāks darboties pēc 15 gadiem.
0 0 11 0

Starptautiskais eksperimentālais kodolsintēzes reaktors (ITER) ir pabeigts, taču tas nedarbosies vēl 15 gadus, ziņoja zinātnieki. Pasaulē lielākais kodolsintēzes reaktors, kas tika montēts Francijā, sākotnēji bija paredzēts, ka darbosies jau 2020. gadā, taču tagad tā palaišana ir pārcelta uz 2039. gadu.

“Neapšaubāmi, ITER aizkavēšanās nav solis pareizajā virzienā. Ja runājam par kodolsintēzes ietekmi uz problēmām, ar kurām šobrīd saskaras cilvēce, mums nevajadzētu gaidīt, līdz kodolsintēze tās atrisinās. Tas ir muļķīgi,” saka projekta ģenerāldirektors Pjetro Barabasķi.

Kodolsintēzes reaktors ITER ir izveidots sadarbībā ar 35 valstīm: visām Eiropas Savienības valstīm, Šveici, Apvienoto Karalisti, Ķīnu, Indiju un ASV. Tas satur pasaulē jaudīgāko magnētu, kas spēj radīt magnētisko lauku 280 000 reizes spēcīgāku nekā to, kas aizsargā Zemi.

ITER izveide izmaksāja 28 miljardus dolāru. Sākotnēji bija plānots, ka tā izmaksas būs aptuveni 5 miljardi dolāru, taču tagad, daudzajām aizkavēšanās rezultātā, tā budžets pārsniedzis 22 miljardus dolāru, atlikušās summas veido papildu izdevumi. Augstās izmaksas radījušas 15 gadu aizkavēšanos.

Jau vairāk nekā 70 gadus zinātnieki mēģina izmantot kodolsintēzes enerģiju — procesu, ar kuru deg zvaigznes. Savienojot ūdeņraža atomus un veidojot hēliju ļoti augsta spiediena un temperatūru ietekmē, sintēze rada enerģiju bez negatīvas ietekmes uz vidi.

Visizplatītākā kodolsintēzes reaktoru konstrukcija, tokamaks, darbojas, pārkarsējot plazmu (vienu no četriem matērijas stāvokļiem, kas sastāv no pozitīviem joniem un negatīvi lādētiem brīvajiem elektroniem), kuru tur reaktora kamerā spēcīgi magnētiskie lauki. Kodolsintēzes reaktoriem ir nepieciešamas ļoti augstas temperatūras (daudzkārt augstākas par saules temperatūru), jo tie darbojas pie daudz zemāka spiediena nekā zvaigžņu kodolos. Tāpat ir ārkārtīgi grūti pietiekami ilgi noturēt turbulentējošu un pārkarsētu plazmu, lai notiktu kodolsintēze. Pirmais tokamaks tika izveidots 1958. gadā, taču neviens no tiem vēl nav reproducējis vairāk enerģijas, nekā patērējis — veiksmīgāks izrādījies cits reaktora tips.

Avots: Live Science

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti