MegaBits.lv - ir tiešsaites žurnāls, kur tu vari atrast jaunumus un ziņas par mūsdienīgam tehnoloģijam


Atpakaļ
Zinātne un Kosmoss

Orbītā esošā observatorija Gaia ir pārtraukusi darbību - ko tā atklāja

Orbītā esošā observatorija Gaia ir pārtraukusi darbību - ko tā atklāja
0 0 6 0

Ceturtdien, 27. martā, Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) izsūtīja pēdējos ziņojumus no orbītālās observatorijas Gaia. Izcilajam satelītam tika dots rīkojums atslēgt savienojumu sistēmas un centrālo datoru, atvadoties no tā.

Tas bija ESA veiksmīgākais orbītas satelīts kopš palaišanas pirms 12 gadiem. Kosmosa aparāta darba pārtraukšanas iemesls bija slāpekļa trūkums, kuru Gaia izmantoja orbītas korekcijai un lai vērotu kosmiskos objektus. Pēc palaišanas kosmosā observatorija izmantoja savus 55 kg degvielas, veicot vairāk nekā 15 000 vadītu manevru.

Satelīts pameta savu orbītas novietojumu Lagranža otrajā punktā, kur tas tika noturēts, pateicoties Zemes un Saules gravitācijai, un vēlāk turpinās rotēt ap mūsu mātes zvaigzni. Pēdējo novērojumu Gaia veica šī gada 15. janvārī. Pēc tam ESA speciālisti vairākas nedēļas veica testējumus, pirms galīgi atslēdza observatoriju.

Karte, kas parāda zvaigžņu novietojumu un radiogaismas intensitāti Piena Ceļā/Laura Driessen

Galvenais Gaia misijas mērķis bija izveidot detalizētu trīsdimensiju Piena Ceļa karti. Teleskopa ietvaros tika mērīta gandrīz 2 miljardu zvaigžņu un citu kosmisko objektu precīza atrašanās vieta un kustība, miljonu galaktiku un 150 000 asteroīdu. Gaia arī mērīja spožumu un mainīgumu, un šie dati tika izmantoti, lai noteiktu temperatūras, gravitācijas parametrus un zvaigžņu tipus. Pateicoties šim teleskopam, astronomiem izdevās uzzināt, ka Piena Ceļam ir vairāki spirālveida zari, kas ir mazāk izteikti, nekā iepriekš tika uzskatīts.

Neskatoties uz to, ka Gaia vairs nav sakaru, teleskopa apkopotie dati tiks turpmāk publicēti. Nākamais datu kopums īpaši tiek plānots publicēšanai 2026. gadā, un visi dati, kurus sniedza Gaia, kļūs pieejami tikai pēc 2030. gada. Pašlaik ESA jau gatavo jaunu misiju, kas imitēs Gaia darbu, un tās palaišana tiek plānota ap 2040. gadiem.

Turklāt, izmantojot Gaia, astronomiem izdevās identificēt divas visus tuvākās Zemei melnās caurumi. Viens no tiem atradās pārī ar zvaigzni 1500 gaismas gadus no Zemes, bet otrs atrodas 3800 gaismas gadus attālumā no mums.

Gaia arī atklāja kompaktas neitronu zvaigznes, kas veidojās pēc sabrukuma, un tās bija paslēptas aiz citām masīvākām un spožākām zvaigznēm.

Materiāls publicēts žurnālā The Conversation

Avots: ZMEScience

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti