Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pētnieki saka, ka cilvēka domāšanas ātrums sasniedz 10 bitus sekundē – un tas ir neticami lēns rezultāts.Tomēr cilvēka ķermeņa sensorās sistēmas darbojas daudz labāk un savāc datus par mūsu apkārtni ar ātrumu miljardu bitu sekundē.
Bits ir pamata informācijas vienība aprēķinos (piemēram, tipisks Wi-Fi savienojums spēj apstrādāt 50 miljonus bitu sekundē). Pētījumā, kas tika publicēts 17. decembrī Neuron žurnālā, tika izmantota līdzīga metode, lai noteiktu, cik ātri darbojās smadzenes, kad cilvēks lasa, raksta, spēlē videospēles u.c.
"Tas ir neticami zems skaitlis," saka pētījuma autors Markus Meisters. "Katru sekundi mēs izvelkam tikai 10 bitus no triljoniem, ko uztver mūsu sensorās sajūtas, un izmantojam tos, lai uztvertu pasauli un pieņemtu lēmumus. Tas rada paradoksu: kā smadzenes filtrē visu šo informāciju?"
Smadzenēs ir vairāk nekā 85 miljardi neironu, trešdaļa no tiem ir atbildīga par augstākā līmeņa domāšanu un atrodas garozā. Atsevišķie neironi ir spējīgi informācijas apstrādātāji un var viegli nodot vairāk nekā 10 bitu informāciju sekundē. Bet kāpēc viņi to nedara? Un kāpēc mums vajag tik daudz, ja mēs domājam tik lēni? Meisters uzskata, ka nākotnes pētījumi izpētīs šos paradoksus.
Vēl viena mīkla, ko uzdod jaunais pētījums: kāpēc smadzenes apstrādā tikai vienu domu vienā laikā, nevis vairākas paralēli, piemēram, kā to dara mūsu sensorās sistēmas? Piemēram, šahists, kas paredz nākotnes gājienu kopumu, var izskatīt tikai vienu iespējamību, nevis vairākas vienlaikus. Pētījums pieļauj, ka tas saistīts ar to, kā ir attīstījušās mūsu smadzenes.
Iepriekšējās analīzes liecina, ka senākās radības ar nervu sistēmu izmantoja savas smadzenes galvenokārt navigācijai, lai virzītos uz ēdienu un slēptos no plēsoņām. Mēs joprojām izmantojam šo navigāciju, bet jau dažādiem uzdevumiem.
"Cilvēka domāšana varētu būt uzskatāma par navigāciju abstrakto jēdzienu telpā," raksta zinātnieki. "Mūsu senči izvēlējās ekoloģisko nišu, kur pasaule ir pietiekami lēna, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Patiesībā 10 bitus sekundē vajag tikai vissliktākajos apstākļos, un lielāko daļu laika mūsu apkārtnes ātri nemainās."
Jaunā cilvēka domāšanas ātruma kvantitatīvā novērtēšana var apgāzt dažus zinātniskās fantastikas futūristiskos scenārijus – piemēram, smadzeņu-datora interfeisos, ko attīsta tādas firmas kā Neuralink Elona Maska vadībā, pieļaujot, ka cilvēki ar to palīdzību spēs sazināties ātrāk nekā parastos sarunās. Jaunais pētījums norāda, ka mūsu smadzenes sazināsies caur neironu interfeisiem ar tādu pašu ātrumu — 10 bitus sekundē.
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra