Kvantu fizikā ir redzamas daudz dīvainas parādības, bieži vien tās neatbilst loģiskajai izpratnei. Šoreiz zinātnieki ar savu atklājumu, ko varētu dēvēt par negatīvo laiku, lika atcerēties filmu «Tenet».
Pašreiz vēl nerecenzēts pētījums, kas publicēts žurnālā Scientific American, apraksta savādo fotonu laika uzvedību, kas novērota, kad tiek uzbudināti atomi. Fotoņi, kas ienāca atomu mākonī, pameta to pirms ieiešanas.
«Negatīva laika kavēšanās var šķist paradoksāla, taču tas nozīmē, ka, ja jūs būvētu "kvantu" pulksteni, lai mērītu laiku, ko atomi pavada uzbudinātā stāvoklī, pulksteņa rādītājs noteiktos apstākļos kustētos atpakaļ, nevis uz priekšu,» saka Džozaja Sinklērs no Toronto Universitātes. Viņa agrīnie eksperimenti kalpoja par pamatu pētījumam, taču viņš tieši nepiedalījās.
Fotoņi, kas ir gaismas daļiņas, var tikt absorbēti atomos, caur kuriem tie ceļo. Kad tas notiek, enerģija, ko tās pārnēsā, izraisa elektronu pāriešanu augstākā enerģijas stāvoklī — šo procesu sauc par uzbudinājumu.
Bet atomi var arī zaudēt uzbudinājumu un atgriezties normālā stāvoklī. Viens no veidiem, kā tas notiek, ir enerģijas izstarošana fotonu veidā. Novērotājam tas izskatās, it kā gaisma, kas iet caur vidi, aizkavētos. Zinātnieki nebija vienisprātis par to, kas patiesībā notiek ar katru fotonu šīs kavēšanās laikā, tādēļ tika veikta virkne eksperimentu.
Šajos eksperimentos fotonu impulsi tika raidīti caur atomu mākoni pie temperatūras tuvākas absolūtajam nullei. Notika kas dīvains: gadījumos, kad fotoņi gāja cauri, vēl netiekot absorbētiem, ultrapaukstie atomi jau bija satraukti precīzu laika sprīdi, it kā tie jau būtu tos absorbējuši. Savukārt, gadījumos, kad fotoņi tika absorbēti, tie tika atkārtoti izstaroti bez aizkavēšanās vai pirms ultrapaukstie atomi varēja zaudēt uzbudinājumu.
Zinātnieki apgalvo, ka neviens fizikas likums netiek pārkāpts. Fotoņi šķietami ātrāk ceļo caur atomu mākoni, kad tie uzbudina atomus un tiek absorbēti, nekā kad atomi paliek nemainīgi. Tā kā fotoņi nenes informāciju, cēlonība paliek nemainīga, norāda pētnieki. Kvantu superpozīcija izraisa to, ka fotoņi vienlaicīgi atrodas divos stāvokļos: detektoram, kas mēra, kad tie ieiet un iziet no vides, tas nozīmē, ka fotoņiem var būt gan pozitīva, gan negatīva vērtība. Tāpēc faktiski negatīvs laiks.
Tas nemaina mūsu izpratni par laiku, norāda pētnieki. No otras puses, tas liecina, ka vismaz optikas jomā negatīvais laiks ir «fizikālā ziņā nozīmīgāks, nekā pieņemts,» skaidrots pētījumā.
Avots: Futurism
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra