Atklāts senākais stāstījuma klinšu raksts - tas ir aptuveni 51 200 gadu vecs.

Starp milzīgajām Indonēzijas salas klints sienām arheologi atklāja senāko zināmo mākslas piemēru, kas stāsta stāstu.

Alu gleznojums ir viens no daudziem, kas atrasti netālu no Dienvidsulavesi zemās Karsta ainavas. Gleznā attēlotas trīs cilvēkveidīgas figūras, kas mijiedarbojas ar cūku. Pētnieki šo attēlo kā “noslēpumainu ainu”, kas varētu attēlot “medību stāstu”.

“Mākslinieks rūpīgi izvietoja šīs četras atsevišķas figūras telpiskā tuvumā, lai skatītājs varētu iedomāties darbības, kas notiek starp tām. Rezultāts ir kompozīcija, kas vēsta stāstu,” saka Adems Brumms, pētījuma autors un arheoloģijas profesors Brisbenas Grifita Universitātē.

Izmantojot jaunu vecuma noteikšanas tehniku, pētnieku grupa secināja, ka pigments uzmanīgi tika uzklāts klints sienai pirms vismaz 51 200 gadiem. Šī glezna tagad tiek uzskatīta par senāko zināmo naratīvās mākslas pārstāvi. Tā arī ir jaunais rekordists kā senākais zināmais figuratīvās alu mākslas paraugs. Parasti sižeta kompozīcijas sāka izplatīties pasaulē aptuveni pirms 14-11 tūkstošiem gadu. Vismaz tā uzskatīja līdz šim.

Vairāk nekā pirms 35 tūkstošiem gadu lielākā daļa mākslas darbu bija ierobežota ar abstraktām formām bez atsaucēm uz redzamo pasauli. Dažas šī perioda alu mākslas ainas var uzskatīt par figuratīvām, tas ir, tās attēlo atpazīstamas figūras un objektus no fiziskās realitātes, piemēram, cilvēkus un dzīvniekus. Tomēr tās ir ārkārtīgi retas. Liels skaits šādu ainu atrodams Sulavesi salā.

Naratīvās mākslas parādīšanās izgaismo nozīmīgu posmu cilvēces vēsturē. Tā kā mūsu sabiedrības kļuva sarežģītākas, arī mūsu mākslas darbi kļuva sarežģītāki — sākot no abstraktām formām un līkločiem, pārejot uz figuratīviem attēliem, kas ne tikai atspoguļoja realitāti, bet arī saturēja dziļu nozīmi.

“Sulavesi māksla pašlaik ir senākais zināmais šī nozīmīgā izstrādājuma piemērs mākslas vēsturē, bet, iespējams, tās izcelsme meklējama kaut kur Āfrikā, kur evolucionēja mūsu suga,” norādīja Adems Brumms.

Viņš piebilda, ka cilvēkiem vajadzēja izmantot līdzīgas attēla veidošanas formas citās pasaules daļās līdzīgā laikposmā vai pat agrāk. Bet pierādījumi tam vai nu nav saglabājušies, vai arī vēl nav atklāti.

Avots: iflscience