Pētnieki no 240 metru dziļuma Baltijas jūrā izcēla nogulumu paraugus ar senajām aļģēm, dažas no kurām, saglabājot dzīvotspēju, bija neaktīvā stāvoklī 7 tūkstošus gadu.
Sīkie diedzveida aļģes Skeletonema marinoi palika neaktīvas ilgu laiku, bez gaismas un skābekļa. Tās neauga un neveica fotosintēzi. Vecākās no tām, pēc pētnieku aplēsēm, bija 7 tūkstošus gadu vecas. Neskatoties uz to, labvēlīgos apstākļos aļģes pilnībā atguva dzīvotspēju.
Nogulumu paraugus no jūras grunts izcēla pētnieki no ekspedīcijas, kuru organizēja kuģis Elisabeth Mann Borgese, Austrum-Gotlandes baseina lejasdaļā, Baltijas jūrā, kur gandrīz pilnībā trūkst skābeklis sliktas cirkulācijas un ātras organisko vielu sadalīšanās dēļ. Skābekļa trūkuma dēļ aļģu šūnas palika neaktīvas tūkstošiem gadu, nesadaloties.
Nepieskartos nogulumu slāņos zinātnieki identificēja Skeletonema marinoi diatomu aļģu sporas, kuras zied katru pavasari piekrastes ūdeņos. Zinātnieki atdzīvināja neaktīvās aļģu šūnas laboratorijas apstākļos. Jaunākā grupa bija neaktīvā stāvoklī tikai 3 gadus, bet vecākā - "guļāja" vairākus tūkstošus gadu.
Pēc Leibnica Baltijas jūras zinātnes institūta pētnieces Sarai Bolius vārdiem, aktivētās aļģes ne tikai izdzīvoja, bet arī saglabāja visas bioloģiskās funkcijas. Tās sāka augt, dalīties un veikt fotosintēzi tāpat kā to mūsdienu pēcteči.
Aļģes palīdzēja zinātniekiem arī labāk izprast tehnoloģiju, kas tiek dēvēta par "atdzīvināšanas ekoloģiju", kas ietver pagātnes organismu audzēšanu ar ūdens biomateriāla palīdzību laboratorijā. Kontrolētos laboratorijas apstākļos, zemām temperatūrām, vājas gaismas un sterilizēta Baltijas jūras ūdens ieskāvumā zinātnieki atdzīvināja 9 aļģu grupas Skeletonema marinoi.
Tiklīdz aļģes tika pakļautas skābeklim un gaismai, tās tūlīt sāka augt. Tās veidoja ķēdes, veica fotosintēzi un vairojās tāpat kā to mūsdienu radinieki. Mikroskopā tās izskatījās gandrīz kā mūsdienu sava veida pārstāvji.
"Fakts, ka mums izdevās veiksmīgi atdzīvināt tik vecas aļģes no neaktīvā stāvokļa, ir nozīmīgs solis tālākai instruments "atdzīvināšanas ekoloģija" attīstībai Baltijas jūrā. Tas nozīmē, ka tagad laboratorijas apstākļos iespējams veikt "laika sprunguļu eksperimentus" dažādos Baltijas jūras attīstības posmos," skaidro Sara Bolius.
Šāds anabiozes stāvoklis raksturīgs daudziem organismiem un dažu augu sēklām nelabvēlīgos apstākļos. Iepriekš zinātniekiem izdevās atdzīvināt pārsvarā senos sauszemes organismus. Vecākais ūdeņu organisms, kuru izdevies atdzīvināt, bija 700 gadu vecs, un tas attiecās uz saldūdens vēžveidīgajiem.
"Par ūdens organismiem, vecākais atsauce par atdzīvinātu un augošu veidu attiecas uz vēžveidīgo Daphnia pulicaria no 700 gadus senā Minnesotas Dienvidcentra ezera nosēdumu slāņa. Dzīvotspējīgās šūnas, kas atdzima no diatomu aļģu (sporas) un ciānobaktēriju (akinētes) miega šūnām, tika atrastas Baltijas jūras (Landsorta ieplaka) 6600 gadus vecajos bezskābekļa nogulumos un Francijas gandrīz 2000 gadus senajos ezera nogulumos," norāda pētnieki.
Un lai arī zinātniekiem līdz šim nav pilnīgi skaidrs, kā darbojas šādi izdzīvošanas mehānismi, ir pierādījumi, ka Skeletonema marinoi sporas neatrodas absolūtas neaktivitātes stāvoklī. Pētījumu rezultāti liecina, ka tās spēj uzņemt slāpekli un citus organiskos savienojumus pat bez saules gaismas un skābekļa.
Bezgalīga armija. Mikroorganismi kļūst par cilvēces ienaidniekiem uz globālās sasilšanas fona
Avots: ZMEScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra