Pirmo reizi galaktiku GN-z11 atrada Hubble teleskops, bet tagad tā pēcteci, kosmiskais teleskops Džeimsa Veba, tur arī atrada supermasīvu melno caurumu (arī tālu no mums zināmāko melno caurumu).
«Mēs redzējām ļoti blīvu gāzi, kas bieži sastopama tuvumā supermasīviem melniem caurumiem», - izskaidroja pētnieks Roberto Maiolino no Kavendiskas laboratorijas un Kembridžas Kosmoloģijas institūta. «Tas bija pirmie skaidrie pazīme, ka GN-z11 satur melno caurumu, kas absorbe materiālu».
Komanda arī atklāja jonizētu ķīmisko elementu pazīmes, kas parasti tiek novērotas tuvu supermasīviem melniem caurumiem akrecijas diskiem, kā arī spēcīgus vēja sitienus, ko izmet galaktika (parasti tie ir izraisīti procesiem, kas saistīti ar intensīvu supermasīvo melno caurumu augšanu). Kopumā šie dati liecina, ka GN-z11 satur supermasīvo melno caurumu ar 2 miljoniem Saules masas ļoti aktīvā absorbcijas fāzē (kas izskaidro tās ārkārtējo spilgtumu).
Vēl viena grupa, kas pētīja Veba tuvā infrasarkano spektrometra datus, atrada hēlija gāzes pucēklītu gaisu, kas apņem GN-z11.
«Tas, ka mēs neredzam neko citu, izņemot hēliju, liecina, ka šis pucēklīts jābūt diezgan netraucētam», - saka Maiolino. «Tas ir tas, ko teorijas un simulācijas iepriekšērii domāja par īpaši masīviem galaktikām šajos laikos - ka galā jāpaliek netraucētiem gāzes kabatas, kas var iznīcināt un veidot zvaigžņu klātieni III Sastāva».
Meklējot nekad iepriekš neredzētas zvaigznes Sastāva III - hipotētisku populāciju ārkārtīgi masīvu un karstu zvaigžņu, kas radušās patiesā Visuma eksistences sākumā - viens no galvenajiem mūsdienu astrofizikas mērķiem. To gaidītais pazīme - jonizēta hēlija klātbūtne un ķīmisko elementu, kas smagāki par hēliju, neesamība.
Avots: NASA
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra