Veselībai labvēlīgi vingrinājumi 1-2 reizes nedēļā ir līdzvērtīgi ikdienas - pētījums

Ķīnas pētnieki noskaidroja, ka 150 minūtes mērenas un intensīvas fiziskās aktivitātes nedēļā ir pietiekami, lai ievērojami samazinātu mirstības risku.

Ir noskaidrots, ka mērenas vai aktīvas fiziskās aktivitātes ietekme vienu vai divas reizes nedēļā uz 150 minūtēm ir ekvivalenta ikdienas fizisko aktivitāšu izpildei.

«Jums nav jānodarbojas ar sportu katru dienu, lai saglabātu veselību. Ja jūs uzturat 150 minūtes mērenas vai intensīvas fiziskās aktivitātes nedēļā — vai nu vienā-divās dienās, vai izstiepti — jūs varat ievērojami samazināt nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām, vēža vai citiem iemesliem. Šī informācija ir iepriecinošas ziņas aizņemtiem cilvēkiem, kuriem grūti piedalīties ikdienas treniņos, bet kuri var uzturēt koncentrētu aktivitātes uzliesmojumu brīvdienās vai dažu dienu laikā. Pētījums sniedz pierādījumus par to, ka pat sporādiskas fiziskās aktivitātes var dot ilgtermiņa veselības ieguvumus, palīdzot cilvēkiem noteikt prioritātes attiecībā uz savu labklājību saspringta grafika apstākļos», — atzīmē pētījuma līdzautors, filozofijas doktors, epidemiologs Dienvidu medicīnas universitātes Sabiedrības veselības skolas Guaņdžou Dži-Hao Li.

Pasaules Veselības organizācija un Amerikas Kardiologu Asociācija iesaka pieaugušajiem pievērst 150 līdz 300 minūtes mērenas intensitātes aerobām fiziskajām aktivitātēm vai 75-150 min intensīvas aerobās fiziskās aktivitātes veselības ieguvumu iegūšanai. Pētījuma ietvaros zinātnieki analizēja veselības un fiziskās aktivitātes informāciju no vairāk nekā 93 tūkst. cilvēku no lielas biomedicīnas datu bāzes Apvienotajā Karalistē, lai izpētītu dažādus fizisko aktivitāšu modeļus, kas var ietekmēt mirstības risku samazināšanos dažādu iemeslu dēļ.

Analizēti tika dati par fizisko aktivitāti, ko savāca no rokas akselerometriem, kas mēra kustības. Pētnieki dalīja analizēto informāciju trīs kategorijās: pirmā grupa sastāvēja no cilvēkiem, kuri nodarbojās ar fiziskajām aktivitātēm brīvdienās, otrajā grupā ietilpa cilvēki, kuri veica fiziskās aktivitātes ikdienā, bet trešajā bija tie, kas nemaz neveica nekādas fiziskās aktivitātes.

Salīdzinot ar tiem, kuriem vispār netika veltīts laiks fiziskajām aktivitātēm, cilvēki, kas bija fiziski aktīvi brīvdienās un nedēļas laikā, būtiski samazināja nāves risku no sirds un asinsvadu un onkoloģiskām slimībām, pat ja viņi pievērsa fiziskajām aktivitātēm ne vairāk kā 150 minūtes nedēļā.

• Īpaši tiem, kas nodarbojās ar fiziskajām aktivitātēm brīvdienās, nāves risks no visiem cēloņiem bija par 32% mazāks, no sirds un asinsvadu slimībām — par 31%, no onkoloģijas — 21%.
• Tiem, kas katru dienu veica fiziskās aktivitātes, nāves risks no visiem cēloņiem bija par 26% mazāks, no sirds un asinsvadu slimībām — par 24%, no onkoloģijas — par 13%.

Daži rezultāti pārsteidza pētniekus, kuri sākotnēji gaidīja, ka fiziskā aktivitāte nedēļas laikā, ne tikai brīvdienās, būs veselībai labvēlīgāka. Rezultāti pierāda, ka kopējais fizisko aktivitāšu apjoms ir izšķirošs faktors veselības labumu gūšanai, nevis tas, kā tas tiek sadalīts nedēļas laikā.

Tomēr zinātnieki brīdina, ka mēģinājums iekļaut nepieciešamās fiziskās aktivitātes 150 minūtēs var radīt pārmērīgu slodzi ķermenim. Daži pētījumi norāda, ka tiem, kas nodarbojas ar fizisko aktivitāti vienīgi brīvdienās, nedaudz lielāks ir balsta-kustību aparāta traumu risks nekā tiem, kas trenējas regulārāk. Tomēr treniņu priekšrocības tikai brīvdienās būtiski atsver potenciālos riskus.

• Starp šī pētījuma ierobežojumiem zinātnieki norāda veselības rādītāju analīzi galvenokārt Apvienotās Karalistes pilsoņiem, tāpēc rezultāti varētu būt nedaudz atšķirīgi citu populāciju grupām. Pētījuma dati koncentrējās uz septiņu dienu fiziskās aktivitātes mērīšanu, ko akselerometrs veica no 2013. līdz 2015. gadam pie 93 tūkst. 409 dalībniekiem vecumā no 37 līdz 73 gadiem, reģistrētiem Apvienotās Karalistes Biobankā. Vairāk nekā 56% dalībnieku bija sievietes, 97% — baltie, un viņu vidējais vecums bija 62 gadi.
• Pamatojoties uz akselerometru datiem, vairāk nekā 42% dalībnieku tika klasificēti kā aktīvi nedēļas nogalēs, apmēram 24% — kā pastāvīgi aktīvie dalībnieki, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, un gandrīz 34% — kā neaktīvie. Akselerometri fiksēja dažādus aktivitātes veidus, tostarp pastaigas, skriešanu, velotrenažiera izmantošanu, nodarbošanos ar ellipsveida trenažieri, mājas darbus, dārzkopību un tādus atpūtas veidus kā dejošana.
• Astoņus novērošanas gadus apmēram 4 tūkstoši pieaugušo nomira no visiem cēloņiem, tostarp apmēram 17% — no sirds un asinsvadu slimībām un apmēram 45% — no vēža. Salīdzinot ar neaktīvajiem dalībniekiem, tie, kas nodarbojās ar sportu divas dienas nedēļā, biežāk bija jauni vīrieši, kuriem bija augstākā izglītība, nesmēķēja, nelietoja alkoholu, retāk cieta no 2. tipa diabēta un/vai kuriem bija zemāks ķermeņa masas indekss (rādītājs tauku saturam organismā, lai noteiktu veselīgu svaru).

Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā Journal of the American Heart Association

Avots: SkiTechDaily