Astronomi, izmantojot Habla teleskopu, atklāja, ka viena no asteroīdu sistēmām Kajpera jostā varētu nebūt dubultā, bet gan trīskārša.
Ja šis atklājums tiks apstiprināts, tas būs tikai otrais piemērs šādai sarežģītai sistēmai tālajā Kajpera joslā, kas atrodas aiz Neptūna orbītas. Šis atklājums var arī mainīt zinātnieku priekšstatus par asteroīdu sistēmu veidošanos Kajpera jostā.
Sistēma, kura jau ir nosaukta par 148780 Altjira, dod zinātniekiem iespēju uzlabot pašiem savus modeļus par to, kā trīs gravitācijas saistītie objekti pārvietojas kosmosā.
Ļoti sarežģītais uzdevums ar trīs ķermeņu kinematiku joprojām ir viens no grūtākajiem zinātniekiem kopš laika, kad Īzaks Ņūtons publicēja savu darbu "Principi" 1687. gadā.
"Visums ir pilns ar daudzu trīs ķermeņu sistēmām, tostarp Zemei tuvākajām zvaigznēm — zvaigžņu sistēmu Alfa Centauri, un mēs atklājam, ka Kajpera josta var nebūt izņēmums," uzsver Brigham Young universitātes fizikas un astronomijas fakultātes absolvente, astronomu grupas vadītāja Maija Nelsena.
Pirmais ledus objekts kosmosā Kajpera jostā, pazīstams kā 1992 QB, tika atklāts astronomu Deiva Džūita un Džeinas Lu darbā 1992. gadā. Kopš tā laika katalogā ir pievienoti vēl 3 tūkstoši objektu. Zinātnieki uzskata, ka Kajpera jostā, kas pēc formas atgādina ledus virtuļu un atrodas 4,5 miljardu km attālumā no Saules, varētu būt vēl vairāki simti tūkstoši objektu ar diametru vairāk nekā 16 km.
Kajpera josta, domājams, stiepjas līdz pat 7,4 miljardu km attālumam no Saules, kas ir aptuveni 50 reizes tālāk nekā attālums starp Zemi un mūsu Sauli. Trīskāršā asteroīdu sistēma Altjira atrodas Kajpera jostas vidū, 6 miljardu km attālumā no Saules.
Par to, kā asteroīdu sistēma Altjira var palīdzēt astronomiem Kajpera jostas pētīšanā
Pirmie attēli, kas iegūti ar Habla teleskopu, norādīja, ka 148780 Altjira sistēma sastāv no diviem objektiem, kas atrodas 7,6 tūkstošu km attālumā viens no otra. Taču atkārtoto novērojumu laikā tika atklāts, ka viens no objektiem patiesībā sastāv no diviem asteroīdiem.
Šie asteroīdi atrodas tik tuvu viens otram, ka tos nav iespējams atšķirt atsevišķi no tik liela attāluma.
"Tādu mazu objektu gadījumā un tik lieliem attālumiem attālums starp diviem sistēmas iekšējiem locekļiem veido daļu no pikseļa Habla kamerā, tāpēc lai atklātu, ka tas ir trijotne, nākas izmantot metodes, kas nav saistītas ar attēlu iegūšanu," paskaidro Maija Nelsena.
Astronomiem bija nepieciešami 17 gadi un dati no Habla un Kecka observatorijas Havaju salās, lai novērotu Altjira sistēmas orbītu izmaiņas un izdarītu gala secinājumus. Iegūtā informācija tika pievienota dažādiem modelēšanas scenārijiem, no kuriem visreālākā ir triju gravitācijas saistīto asteroīdu sistēmas esamība.
"Citas iespējas ietver, ka iekšējais objekts ir kontaktu dubultrinis, kur divi atsevišķi ķermeņi ir tik cieši saistīti, ka saskaras viens ar otru, vai ka tas ir kaut kas patiesi plakaniski dīvains, līdzīgs pankūkai," iesaka Maija Nelsena.
Novērojumi par Altjira sistēmu, kas veikti ar Habla teleskopu, apstiprina Kajpera jostas veidošanās teoriju, kas paredz tiešu gravitācijas sabrukumu vielai, kas veidoja disku un apliecas ap jauno Sauli pirms 4,5 miljardiem gadu. Šis sabrukums līdzīgs zvaigžņu veidošanās procesam, tomēr daudz mazākos apmēros. Zvaigžņu rašanās no blīvajiem putekļu un gāzes apgabaliem var veicināt arī dubultu un trīskāršu sistēmu rašanos.
Alternatīvā Kajpera jostas veidošanās teorija, kas uzskata, ka šie ledus asteroīdi ir lielo ķermeņu sadursmju rezultāts, nevarētu izraisīt trīskāršo sistēmu veidošanos, kā tas redzams Altjira sistēmā. Īpaši interesanti būs turpmākie novērojumi par Altjira, ko veiks Džeimsa Veba kosmosa teleskops trešās darba gadskārtas laikā.
"Altjira ir iesaistījusies aizklājumu sezona, kad ārējais ķermenis pārvietojas priekšā centrālajam ķermenim. Tas ilgs nākamos 10 gadus, nodrošinot zinātniekiem izcilu iespēju uzzināt vairāk par šo sistēmu," piebilst Maija Nelsena.
Pētījums publicēts žurnālā The Planetary Science Journal
Avots: space.com
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra